Grāmatvedības konti un divkāršais ieraksts

Grāmatvedības konti
Saimniecisko darījumu reģistrēšanai starpposmā starp bilanču sastādīšanu izmanto īpašas tabulas – kontus. Atkarībā no atspoguļojamo uzskaites objektu veida, kontus iedala aktīva un pasīva kontos. Konta kreiso pusi sauc par debetu, bet labo pusi par kredītu.
Dažus grāmatvedības kontus var pieskaitīt gan aktīva, gan arī pasīva kontiem. Šādus kontus sauc par aktīva un pasīva jeb jauktajiem kontiem. Pie tiem pieder galvenokārt konti, kuros uzskaita norēķinus par parādiem. Šo kontu divējādais raksturs izskaidrojams ar debitoru un kreditoru attiecību divpusējo raksturu.
Atverot kontu tajā ieraksta atlikumu uz perioda sākumu, pārnesot iepriekšējā perioda beigu atlikumu. Šo atlikumu sauc par sākuma saldo. Perioda laikā pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem, izdara ierakstus konta kredīta un debeta pusē. Perioda beigās saskaita apgrozījumu debetā un kredītā un aprēķina atlikumu vai beigu saldo.
Debeta apgrozījums ir ierakstu summa debetā bez sākuma saldo. Kredīta apgrozījums ir ierakstu summa kredītā bez sākuma saldo.
Sintētiskās un analītiskās uzskaites konti
Pēc uzskaites detalizācijas pakāpes kontus iedala sintētiskos un analītiskos.
Kontus, kuros atspoguļota vispārējā informācija par uzņēmuma līdzekļiem un to veidošanās avotiem tikai naudas izteiksmē, sauc par sintētiskiem. Sintētisko kontu atlikumus pārnes bilancē.
Detalizētākas informācijas iegūšanai sintētisko kontu sadala atsevišķos kontos, kurus sauc par analītiskiem. Analītiskos kontos lieto arī naturālās mērvienības.
Bilances un operāciju konti
Bilances konti atspoguļo uzņēmuma līdzekļu un kapitāla apjomu un izmaiņas. Izmaiņu pamatā vienmēr ir saimnieciskās operācijas.
Bilances konti atbilstoši bilances daļu apzīmējumam ir nosaukti:
- Aktīva konti;
- Pasīva konti;
- aktīva/pasīva konti.

…