Finanšu grāmatvedības kontu sistēma izšķir divas lielas kontu grupas ar atšķirīgām funkcijām: bilances konti un operācijas konti. Atkarībā no atspoguļojamo uzskaites objektu veida, kontus iedala aktīva, pasīva, operāciju ieņēmumu un operāciju izdevumu kontos. no tāds, kāds ir kontu iekārtojums, konta kreiso pusi sauc par debetu, bet labo par kredītu ,kuras izmanto saimniecisko operāciju reģistrācijai. Grāmatvedības konts ir īpašs grāmatvedības paņēmiens uzskaites datu grupēšanai, tekošai uzskaitei un kontrolei. Kontu plāns ir uzņēmuma lietojamo sintētisko kontu nosaukumu sistematizēts saraksts. Konta līdzekļu atlikumu perioda sākumā sauc par konta sākuma saldo (S; s). Saldo summai kontā ir jāsakrīt ar attiecīgā bilances posteņa atlikuma summu bilancē. Konta palielinājuma summu vai samazinājuma summu pārskata periodā sauc par konta apgrozījumu. Bilances konti atspoguļo uzņēmuma līdzekļu un kapitāla apjomu un izmaiņas. Izmaiņu pamatā vienmēr ir saimnieciskās operācijas. Bilances konti atbilstoši bilances daļu apzīmējumam ir nosaukti- aktīvu konti, pasīvu konti un aktīva- pasīva (jauktie) konti. Katram bilances postenim ir attiecīgs līdzekļu vai līdzekļu avotu konts vai vairāki konti. Konti ir jāiekārto arī ieņēmumu un izdevumu uzskaitei.1
Aktīva kontos uzskaita visus uzņēmuma saimnieciskos līdzekļus- aktīvus. Šajos kontos saldo vienmēr jāraksta ir debetā un arī līdzekļu palielinājumu debetā, bet samazinājumu kredītā.
Pasīva kontos uzskaita līdzekļu avotus – pasīvus. Šajos kontos saldo vienmēr rakts kredītā, līdzekļu palielinājumu arī kredītā, bet samazinājumu debetā.2
Ieņēmumi tiek grāmatoti kontu kredītā. Pārskata perioda beigās kontus slēdz kā ierakstu debetā kā arī peļņas vai zaudējumu konta kredītā.
…