Grāmatvedības pieņēmumi, principi, metodes elementi. Bilances vienādojums

Grāmatvedības pirmsākumi meklējami Itālijā jau 15. gadsimtā. Tas bija tad, kad tirgotāji dažādu preču uzskaitei izveidoja divkāršā ieraksta sistēmu. Grāmatvedība būtībā attēlo reālu uzņēmumu un tā darbību naudas vienībās. Kas savukārt ļauj tā finansu modeli analizēt, kā arī salīdzināt ar sevi iepriekšējos periodos un arī ar citiem uzņēmumiem. Par vispārpieņemto grāmatvedības praksi sauc tādus principus un priekšrakstus, kuri var nodrošināt šo iespēju salīdzināt un tie ir apkopoti starptautiskajos grāmatvedības standartos.1
Grāmatvedība hronoloģiski un sistemātiski reģistrē naudas vienībās un analizē, apkopo visus uzņēmuma darījumus, kuriem vismaz daļēji ir jābūt finansiāliem, kā arī sagatavo pārskatus par tiem un skaidro šo darījumu rezultātus, lai dotu iespēju šīs informācijas lietotājiem pieņemt lēmumus un spriedumus. Grāmatvedības galvenie uzdevumi noteikti likumā „Par grāmatvedību.” Galvenie grāmatvedības uzdevumi ir šādi, tai ir uzskatāmi jāatspoguļo visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi un īpašuma stāvoklis, kā arī jādot pareizs priekšstats par uzņēmuma saistībām un to samaksas nodrošinājumu ar uzņēmuma līdzekļiem, jānodrošina uzņēmuma vadība ar informāciju saimnieciska rakstura lēmumu pieņemšanai, kā arī tai ir jānodrošina pareiza nodokļu aprēķināšana.
Latvijā grāmatvedību regulē „ Latvijas Republikas likums par grāmatvedību”, tas tika pieņemts 1992. gada 14. novembrī . Likums ir sadalīts 5 nodaļās un satur 17 pantus ar apakš pantiem un pielikumu ar papildus normatīviem. Pirmā likuma nodaļa ir par vispārējiem noteikumiem, otrā par grāmatvedības reģistru kārtošanu, trešā par inventarizāciju un pārskati, ceturtā par kompetences sadalījumu grāmatvedībā un piektā likuma nodaļa atbildība par Latvijas republikas likuma „par grāmatvedību” pārkāpumiem.…