Ē.Berns savā darbā „Grupu psihoterapija” runā par 7 terapeitu tipiem un viņu darbības efektivitātes paaugstināšanas iespējām, pamatojoties uz transaktās analīzes nostādnēm par Ego struktūru, transakcijām, spēlēm un dzīves scenārijiem:
1. „Falls Brīnumzemē” – izturas pret klientiem kā pret eksotiskiem radījumiem no citas planētas, jūtas izbrīnīts, ka viņi uzvedas tā, kā minēts grāmatās. Sajūsmina paša meistarība un vērīgums. Sajūsminās par paracilvēku (klientu) jocīgajām grimasēm un interesantajām reakcijām attiecībā uz to, ko viņš saka.
Efektivitātes paaugstināšanai supervizors var izgaiņāt viņa ilūziju pasauli, sakot, ka klienti arī ir cilvēki, un īstenībā varbūt viņš ir paracilvēks, bet viņi – reālas būtnes.
2. „Delegāts” – šis cilvēks zina visas atbildes, un, ja klientiem nekļūst labāk, neviens nespēj viņu kritizēt. Viņš savā darbā pamatojas uz autoritātēm. Dažreiz viņš cieš neveiksmi, tad cer, ka kolēģi piekritīs, ka dažos gadījumos strādāt par terapeitu ir tas pats, kas bērt pērles cūkām priekšā.
Efektivitātes paaugstināšanai supervizoram der viņam pateikt, ka lielākoties viņš pārvietojas riņķī – apkārt, nezinot īsto virzienu.
3. „Smaidīgais dumpinieks” – šāds cilvēks kavē sanāksmes, taču tas viņu neuztrauc – tad kāpēc jāuztraucas kādam citam? Viņš dara to, ko uzskata par vajadzīgu. Viņa skolotāji ir paracilvēki, pārņemti ar savām atpalikušajām idejām. Viņi nepamana lietas, kas viņam ir acīmredzamas. Reiz viņš, tāpat kā viņa skolotāji, kļūs par pieaugušo, tad sabiedrība ieklausīsies viņā. Līdz tam viņš veiks eksperimentus, paretam parādoties pasaulē, lai ļaudīm parādītu, ka viņš kait ko gatavo, taču nesakot – ko tieši.
Efektivitātes paaugstināšanai kādam ir jāpasaka, ka viņš jau ir pieaudzis un ka jābūt punktuālam. Viņam jāsniedz atskaite supervizoram par saviem eksperimentiem.
4. „Klīnicists, kurš ārstē pacientus” – viņš nekad neuztraucas un nepaaugstina balss toni. …