Gunta Zariņa prozas darba "Sauja ķiršu" analīze

Tēlota vide, kurā risinās darbība – karagūstekņu nometne, kurā nav ne vienas pašas pajumtes, kur gūstekņi sausajās smiltīs izrakuši sev bedres pārlaiž naktis, vieta, kur nav normālas pārtikas.
Stāstījumā atklājas Andreja pieredzētais un pārdzīvotais nometnē, kurā viņš atrodas pēdējos divus mēnešus.
Tēlojums atsedz Andreja dzīves vērtību sistēmu, noteikta brīža sajūtas un darbību.
Pārstāsts sniedz informāciju par Andreja atmiņām.
Dialogu veido Andrejs ar Pēteri, kurā atklāj savas domas un atmiņā atsauc mājas.
Nevelē autors izmanto daudzveidīgus teikumus, tēlo sajūtu gleznas: garšas un redzes „Aiz dzeloņstiepļu žoga ķiršu koks bija piebiris sarkanām ogām. Andrejam likās, viņš sajuta sulīgo ogu garšu savā mutē.” ; taustes: „cigaretes gals dedzināja lūpas.” Šīs sajūtu gleznas ļauj labāk izprast to vidi, kurā risinās darbība.…