Gunta Zariņa romāna "Mieles" analīze

Šajā brīdī Izoldes vājie centieni esības meklējumos saistāmi ar viņas neremdināmo vēlmi pēc drošības, jo viņa agrā bērnībā zaudējusi tēvu. Varbūt šajā brīdī ir jāsaprot Izoldes izvēle apprecēties ar gandrīz 40 gadus vecāku vīrieti?
Viennozīmīgi gunta Zariņa “Mielēs” atrodami daudzi dziļdomīgi un visnotaļ sarežģīti centieni esības jēgas meklējumos. Tas, vai romāna varoņi tos atrada, droši vien paliek katra paša lasītāja ziņā. No vienas puses mēs domājam, ka Izolde bija par vāju cīnīties šajā pasaulē, izdarot pašnāvību, bet no otras puses, varbūt tieši atvadīšanās no šīs dzīves bija lielākais esības atradums. Manuprāt tieši romāna “Mieles” izskaņā autors vedina domāt, ka Izolde tomēr ir sasniegusi savas esības jēgas meklējumus: “Lēnām viņa sāka brist jūrā. Viņa nemanīja ūdens aukstumu. Viņa redzēja tikai vienu – Kailo salu. Viņa gāja uz priekšu. Beidzot sāka peldēt. Locekļi kļuva nejūtīgi, bet viņa peldēja uz priekšu. Pēkšņi viss kļuva kluss. Likās, pat jūra apstājās viļņot. No apvāršņa pāri salnai nāca pavasara elpa”. (2, 187.lpp.)
…