Georgs Zimmels – vācu filosofs un sociologs. Dzimis 1858.gadā Berlīnē, Ēbreju ģimenē. Zimmels ir sarakstījis neskaitāmas grāmatas un rakstus. Bija ļoti pazīstams Vācu akadēmiskajās aprindās. Un bija arī internacionāli sekotāji, it īpaši Amerikas Savienotajās Valstīs.
Zimmels ir labāk pazīstams, kā mikrosociologs, kurš spēlēja lielu lomu mazo cilvēku grupu izpētes attīstībā, simboliskajā internacionālismā un maiņas teorijā. Zimmela mikrosocioloģiskajā stadijā strādāja pie interakcijas formām, iedziļinājās plašajā teorijā par attiecībām starp katru indivīdu un sabiedrībām.
Pirmie viņa pieņēmumi ir par psiholoģiskajiem komponentiem sabiedriskajā dzīvē. Otrie, nedaudz plašākā skatījumā ir viņa interese socioloģiskajos komponenetos interpersonālajās attiecībās. Trešais un vissdetalizētāk apskatītais ir viņa darbs par struktūrām un izmaiņām sociālajā un kulturālajā “garam” viņa dzīves laikā. Viņš arī adoptēja izkļūšanas principu, ideju par to ka augstākās šķiras nāk no zemākajām.
Viņa visdetalizētākais darbs ir ar formām, kuras iedarbojas kā uz cilvēku tipiem, kuri saista iedarbības – formas ietver subordināciju, superordināciju, apmaiņu, konfliktus un sabiedriskumu.
Zimmela socioloģija vienmēr saistījās ar attiecībām, īpaši interakcijām. Vēl vaiirāk, viņš bija “metodoloģiskais reakcionists”, operējot ar “principu ka viss kaut kādā veidā iedarbojas uz visiem”.
Vienā no viņa apbrīnojamākajām un divpusīgākajām esejā Zimmels ilustrēja pretrunas modē – tās dažādībā. No vienas puses mode ir sabiedrisko attiecību forma, kas atļauj tiem kuri vēlas izvirzīt prasības kādai grupai – darīt tāpat. No otras puses mode parāda to normu formu, tiem kuti vēlas būt individuālisti var atkāpties no šīm noteiktajām modes tendencēm. Mode ietver arī vēsturisku procesu: inicializācijas fāze, visi pieņem to kas ir moderns; nepiederīgie individuāļi nepakļaujas modei; beigās nepakļaujoties šiem noteikumiem un aizņemoties idejas no citiem laikmetiem veidojas pavisam jauns modes novirziens. Modē pastāv viens cilvēks – līderis, kurš nosaka kas ir moderns un šī persona ietekmē savus sekotājus darīt tāpat, nekā veidot savu individuālu stilu.
Sabiedrībai ir vajadzīgs, cilvēks kurš parādā, kas ir moderni un kas nē.
Zimmels izšķir starp individuālo un objektīvo kultūru. Objektīvā kultūra attiecās uz to, ko cilvēki ražo ( mākslu, zinātni u.c.). Individuālā kultūra ir aktiera iespēja producēt, absorbēt un kontrolēt objektīvās kultūras elementus. Ideālā variantā, individuālā kultūra veidojas un tiek veidota ar objektīvās kultūras palīdzību. Problēma ir tāda, ka objektīvajai kultūrai ir pašai sava dzīve un individuālā kultūra tai neiederas.
…
