“Hammurapi likumus” atrada franču arheoloģiskā ekspedīcija 1901 – 1902 g., izrakumu laikā Sūzās ( senās Elamas galvaspilsēta ). Tas ir melnais bazalta stabs ar ķīļrakstu tekstu. Acīmredzot šo stabu pārveda uz savu galvaspilsētu Elamas valdnieks kā trofeju. Daļa likumu pantu tika nokasīti no staba ( iespējams, ka Elamas valdnieks vēlējās ierakstīt tur ziņojumu par saviem panākumiem ), taču lielāka daļa saglabājās. Trūkstošie panti tiek rekonstruēti no citiem likumu pierakstiem. Staba augšējā daļā ir attēlots Hammurapi dievbijīgā pozā dieva Šamaša priekšā. Likumu teksts ir it kā sadalīts trīs daļās. Pirmā daļa ir plašs ievads, kurā Hamurapi paziņo, ka dievi viņa rokās nodevuši varu, lai stiprākais neapspiestu vājāko. Tad seko labdarības uzskaitījums, ko Hamurapi sniedzis savas valsts pilsētām. Tālāk seko Hamurabi likumu 282 panti. No tiem 247 panti saglabājušies pilnībā. Dažus ir izdevies atjaunot pēc asīriešu cara Ašurbanipala bibliotēkas dokumentiem. Daži pētnieki uzskata, ka teksts ir rakstīts īpašā dzejiskā formā.
Fragmenti no pašiem likumiem:
( 1 ) Ja cilvēks, kas apsūdzēja cilvēku ar zvērestu, rādīs aizdomas pret viņu slepkavībā un nepieradīs to, tad apsūdzētāju ir jānogalina.
( 2 ) Ja cilvēks rādīs aizdomas pret cilvēku burvestībā un nepieradīs to, - tad tas, pret ko ir radušās aizdomas, lai iet uz Upi un lai viņš metās Upē. Ja Upe paņems viņu, - apsūdzētājs var paņemt sev viņa māju, bet ja Upe attīris viņu no apsūdzības, un viņš paliks sveikā, tad ir jānogalina tas cilvēks, kas rādīja aizdomas pret viņu, bet tas, kas metās Upē, iegūst apsūdzētāja māju.
…
