Arī Lielais līkais bija mistisks pēra likteņa veidotājs, viņš Pēram, kurš tik daudz sapņo sākumā teica “ Ej, Pēr, ar līkumu!” , vēlāk Lielais līkais bija tēls, kas Pēram Gintam palīdzētu, ja vien viņš nebūtu tik spītīgs un viegli aizkaitināms, Lielais līkais lika Pēram aizdomāties par savu būtību, līkais Pēram jautāja “Es pats. Vai tu vari teikt tāpat?”
3. Kāpēc Pēra Ginta dzīvi var salīdzināt ar izdegušu mežu un teikt “Pelni, ēnas, pīšļu kvelme - te var tiešām uzcelt ko!
Pēra Ginta dzīve neveido nekādu kopēju jēgu, tā ir izdzīvota pa mazam gabaliņam visur, taču kopā tā neko neatstāj. Pērs staigā pa Pelniem un tikai viņa domas, kā kāmoli maisās pa kājām. Tas ir viss, kas Pēram ir. Viņš vienmēr savā dzīvē bija pazaudējies un tā arī nemainījās un nekļuva par to labo cilvēku, kāds viņš solījās būt. Visu dzīvi viņš tikai sapņoja lielus sapņus, kurus izdzīvoja pārāk sadrumstaloti, bez kopējas jēgas. Beigās Pērs Gints par kamoliem saka “Velti jūs nelidojat, krītot zemi nomēslojat”.
…