Jēkabs muižās uzlaboja lauksaimniecību, attīstīja rūpniecību, tirdzniecību un kuģubūvi. Hercoga manufaktūrās nodarbojās ar dzelzs un vara apstrādi, linu un vadmalas aušanu. Visdaudzveidīgākā rūpniecība attīstījās Mežotnē un Iecavā, arī Vecsaulē, Vecumniekos un Dzelzāmurā. Ar muitas noteikumiem hercogs panāca Jelgavas, Ventspils un Liepājas ekonomisko uzplaukumu. Kuģubūvētavas atradās Ventspilī, Liepājā un Kuldīgā- Kuldīgā tika uzbūvēta kuģu būvētava, salpetra fabrika, ķieģeļu cepļi .Jēkaba valdīšanas laikā tika celti ķieģeļu, kaļķu un dzelzs cepļi, gatavoja stiklu, šaujampulveri, ozolkoka mucas, virves. Ļoti attīstīta bija kuģu būve. Lielos apjomos uz ārvalstīm tika eksportētas visdažādākās preces lielkalibra lielgabali, skaisti audumi, kvalitatīvi čuguna katlil, bet Anglijai un Venēcijai Jēkabs iemanījās pārdot kuģus. Hercogs prata gan pelnīt naudu, gan pats to kalt – viņa valstī tika kalta nauda ne tikai Kurzemes vajadzībām, bet arī Polijai.Ventspils kuģu būvētavā tika būvēti daudzi desmiti okeāna kuģi, uz Liepāju no Kurzemes kolonijām Āfrikā un Amerikā brauca kuģi ar garšvielām, kafiju, cukuru un ziloņkaulu. Jelgavā tika dibināts pirmais Baltijā zoodārzs. Meistarus aicināja no ārzemēm un arī latviešu zemniekiem iemācīja dažādus amatus. Rietumos Jēkabu, kas bija rūpnīcu un kuģu īpašnieks, cienīja. Viņš deva naudas aizdevumus savam krusttēvam – Lielbritānijas karalim Kārlim I. Personīgas attiecības ar Jēkabu uzturēja Francijas valdības galva kardināls Mazarīnī, bet pats ietekmīgākais Vācijas valdnieks Brandenburgas kūrfirsts Fridrihs Vilhelms ar prieku atdeva tam savu māsu par sievu.Diemžēl hercogs Jēkabs nevarēja ietekmēt nestabilo politisko situāciju un pats kļuva par poļu - zviedru kara upuri un ilgu laiku atradās zviedru gūstā. …