Hidroloģija pēta parādības un procesus hidrosfērā, izstrādā hidroloģiskos mērīšanas aprēķinus un prognozēšanas metodes.
Hidroloģiju iedala:
hidrometrija – nodarbojas ar objektu mērījumiem
hidroloģiskie aprēķini
hidroloģiskās prognozes
Var arī iedalīt atkarībā no pētāmajiem objektiem:
okeanoloģija (okeāni un jūras)
sauszemes (upes,ezeri)
upju
ezeru (limnoloģija)
ledāji (glacioloģija) = virszemes
pazemes ūdeņi (hidroģeoloģija)
purvu hidroloģija
augšņu hidroloģija
Pazemes
Meteoroloģija – ģeofizikas nozare, kas pēta zemes atmosfēru. Tā pēta zemes atmosfērā notiekošos procesos un parādības, noskaidro likumsakarības. Meteoroloģija ir zinātnes nozare par laika apstākļiem.
Laika apstākļi ir atmosfēras stāvoklis kāda noteiktā brīdī. To raksturo ar meteoroloģijas elementiem (tº, atmosfēras spiediens, gaisa mitrums, mākoņainība, vēja ātrums, nokrišņi, redzamība)
Klimats un klimatoloģija – atmosfēras stāvokļa ilggadējais režīms, saistībā ar tās ģeogrāfisko atrašanos.
Laika apstākļi mainās bieži, klimats ir pastāvīgāks lielums. Parasti klimatu raksturo 30 gadu laika posmā.
Klimatoloģija pēta klimatu.…
