Migla patiesībā ir tas pats mākonis - tikai ļoti tuvu zemei. Tā izveidojas no miljoniem smalku ūdens pilienu, tāpēc, esot laukā miglainā laikā, jūtam, ka arī mūsu apģērbs kļūst mitrs. Migla veidojas, kad zeme atdzesē ļoti mitru gaisu - tādējādi tas kondensējas, veidojot ūdens pilienus. Miglas laikā tālumā ir slikta redzamība, tā kļūst mazāka par 5 kbt., jo ūdens pilieni ir cieši novietojušies cits pie cita. Jo ciešāk tie ir, jo migla biezāka un līdz ar to arī redzamība sliktāka. Vieglu miglu sauc par dūmaku. Dūmakas laikā redzamība samazinās līdz 5 jūdzēm. (nosacītaisapzīmējums = ). Dūmaka piedod gaisam pelēcīgu nokrāsu.
Atkarībā no redzamības miglā vai dūmakā, tās iedala :
Ļoti spēcīga migla – meteoroloģiskais redzamības tālums ir mazākspar 0.25 kabeļtauvām.
Spēcīga migla - redzamība – no 0.25 līdz 1 kbt.
Vidēja migla - redzamība – no 1 līdz 3 kbt.
Vāja migla - redzamība – no 3 līdz 5 kbt.
Vidēja dūmaka - redzamība – no 0.5 līdz 1 jūras jūdzei
Vāja dūmaka - redzamība – no 1 līdz 5 j.j.
Miglas veidošanās obligāts nosacījums ir augsts mitruma līmenis gaisā un kondensācijas kodolu esamība. Miglas veidosanās sākas pie relatīvā mitruma tuvu 100%. Ap 90-95% pie gaisa temperatūras līdz 25 grādiem, ap 80% pie temperatūras zem 25grādiem. Atkarībā no ražšanās noteikumiem, miglas iedalās uz radiacijas(радиационные), advektīviem (адвективные) un iztvaikošanās miglām ( jūras tvaikošana).…