Termins varēja rasties musulmaņu (mongoļu) iekarojumu rezultātā 10.-14.gs.m.ē., bet varbūt tikai 19.gs. to radīja vēstures pētnieki. Mūsdienās visplašāk izplatīta Maksa Millera teorija.
ir ļoti sena rel., tā nav viendabīga, bet tradīciju kopums, kuru starpā var būt lielas pretrunas (piem., ortodoksālais un tantriskais hinduisms). Neraugoties uz to, mūsdienās abas trad-jas pastāv vienlaicīgi un 1 teritorijā.
Plastiska, pret citām toleranta rel.: hinduisti var uztvert tās kā savas mācības daļu (kristietību pārveido mācībā par 1 no Dieva inkarnācijām). Nevienu citu mācību neuztver kā ķecerību, nenosoda.
Indiešu domāšana
Hinduistiem nav tieksmes aprakstīt, sistematizēt savu rel. Jedziens “rel.” viņiem svešs. Ja R pasaulē profānā (laicīgā) un sakrālā dzīve ir strikti nošķirtas, tad Indijā (un Austrumos vispār) tas ir viens un tas pats! Tāpēc jēdziens “rel” viņiem nebija vajadzīgs. Profānajā dzīvē darbojas piederība kastai, kas ir reliģiska kategorija. Viss ir rituāls: mīlestība, ēšana, dzemdības. To apraksta jēdziens dharma: ētika, sab-bas uzbūve, reglamenti visās dzīves sfērās.
Ja kristiešiem ir svarīgs ticības jēdziens, apliecināšana, ortoprakse, tad hinduismā tā nav noteicošā. Svarīgāka ir rīcība. Svarīgs jēdziens bhakti jeb uzticīgā mīlestība (Dievam).
Laika un vēstures izpratne. Pētniekiem ir mūžīgs ? par to, kad tapušas Vēdas, indiešu svētie raksti.…
