Īsi par to, kas ir hipiji
Hipiju kontrkultūra radās 20. gadsimta 60. gados ASV Kalifornijas štata pilsētā Sanfrancisko. Lai tā būtu arī sakritība, bet hipiji uzskatīja Svēto Francisku kopā ar Sokrātu, kiniķi Diogēnu, Šekspīru un citiem izciliem kultūras darbiniekiem par vienu no pirmajiem hipijiem. Viņi patiesi uzstājās par tīru garīgo dzīvi, vēloties, lai viņus sauktu par "mīlestības paaudzi" un "puķu bērniem”.
Hipiji meklēja alternatīvu amerikāniskajam dzīvesveidam, kurā galvenais bija dzīšanās pēc naudas un panākumiem Par hipijiem kļuva jauni, pārsvarā materiāli nodrošināti baltās rases jaunieši- pirmā pēckara paaudze, kas nebija pieredzējusi karu un badu. Tās audzināšanā un izglītošanā tika ieguldīts daudz līdzekļu, taču tā nebija apmierināta ar savu vecāku iedibināto kārtību. Visos iepriekšējos laikmetos toni sabiedrībā noteica vidējās un vecākās paaudzes cilvēki, taču tagad arī jaunatne sevi apliecināja kā sabiedrības locekli. Plaisu starp paaudzēm labi raksturo 60. gados populārais teiciens "Neuzticies tiem, kam pāri 30!" Jaunieši radīja paši savu kultūru, kas bija pretstats valdošo pieaugušo kultūrai.
Šīs kontrakultūras pārstāvji bija izteikti miermīlīgi. Viņu cīņa pret pastāvošo sabiedrību izpaudās kā aiziešana no tās. Hipiju filozofijā ietilpa neraizēties par naudu un materiāliem labumiem vai varu pār citiem cilvēkiem. Mīlestība bija svarīgāka par naudu vai ietekmi, jūtas svarīgākas par prātu, dabiskums pārāks pār jebko masveidīgi ražotu un pieņemtu Būt hipijam nozīmēja akceptēt universālu pārliecību, kas pārsniedz sociālās, politiskās, morālās normas, ko piedāvā jebkādas vispāratzītas struktūras - šķiras, baznīca vai valdība. Katrai no šīm spēcīgajām institūcijām ir veidi, kā kontrolēt un pakļaut cilvēkus. Katrai ir jāaizstāv sevi no radītiem vai iedomātiem ienaidniekiem. Vēsture ir piepildīta ar nebeidzamiem konfliktiem starp valstīm, reliģijām, šķirām utt. Hipiji bija pret valdošajām struktūrām, jo uzskatīja tās par naidīgām viņu mērķiem - brīvībai, mīlestībai un mieram. Tas arī bija valdošās varas nepatikas un represiju pret hipijiem iemesls. Miers, kas sasniedzams caur mīlestību un toleranci, pēc viņu uzskatiem bija līdzeklis kā atrisināt ideoloģiju un reliģiju radīto atšķirību dēļ radušos konfliktus. Hipijiem mīlestība nozīmē pieņemt citus tādus kādi viņi ir, ļaujot brīvi izpausties, un netiesājot balstoties uz stereotipiem Viņu mērķis nebija pārveidot visus cilvēkus un padarīt par hipijiem, bet mainīt pasauli ar savu piemēru, mācot mieru un mīlestību.
Hipiji uzskatīja, ka cilvēkiem nepieciešams atgūt to daļu no savas būtības, ko esam zaudējuši- bērna nevainīgo pasaules uzskatu, cerību, ka nākotne ir pilna ar brīnumiem. Jāizmanto savas tiesības uz veselīgu dzīvi un veselīgu planētu. Vēlme patērēt vairāk, kā mums ir nepieciešams, vairāk vai mazāk ir skārusi mūs visus, kas draud novest pie iznīcības. Cilvēki ir atsvešinājušies no dabas un nesaprot savu milzīgo atkarību no ekoloģiskā līdzsvara uz Zemes. Dziesminieka Keta Sītvensa (Cat Stevens) vārdi: "Ja vēlies būt brīvs, esi brīvs, jo ir miljons veidu kam būt." Atspoguļo vienu no galvenajām hipiju vērtībām- brīvību. Brīvību, kas nodrošina maksimāli cilvēka izaugsmi, būt pašam, doties, kur sirds vēlas, ļauties straumei un būt atvērtam jaunai pieredzei. Džims Morisons: "pati svarīgāka brīvība ir brīvība būt tam, kas tu patiešām esi". Hipiji nevēlējās būt iesaistīti darba - patērēšanas sistēmā, ko mūsdienu anarhisti formulējuši sauklī "strādā, pērc, mirsti". Viņi protestēja pret patērētāju sabiedrības dzīšanās pēc naudas un aicināja cilvēkus darīt to, ko viņi vēlas, sekot saviem sapņiem un būt brīviem visu laiku, ne tikai divas atvaļinājuma nedēļas gadā. Daudzi no viņiem devās uz laukiem un saimniekoja kā naturālā saimniecībā. Iztiku viņi ieguva no pašu izaudzētā, nodarbojās ar rokdarbiem, muzicēšanu un mākslu, kā arī veidoja uz Marksisma principiem balstītu kooperatīvu uzņēmējdarbību - ekoloģiski tīras pārtikas veikaliņus.
Izplatīta bija neatkarīga dzīve kopienās un komūnās. Komūna ir uzticēšanās specifiskam dzīvesveidam un uzticēšanās cilvēkiem, ir kā laulība, bet ar daudz iesaistītiem cilvēkiem - paplašināta ģimene. Tā vietā, lai pieņemtu sabiedrības normas, komūnas bija iespēja radīt savu privāto utopiju, mēģināt dzīvot vadoties pēc saviem ideāliem. ASV, sevišķi Oregonā un Tenesijā izveidojās ļoti daudz komūnu, gan pilsētu vidū, gan dziļos laukos, kur hipiji centās būt tuvāk pie dabas.
Sākušās Kalifornijā, hipiju idejas izplatījās pa visu pasauli. Iecienīta nodarbe bija ceļošana ar autostopiem, kas bija lēts un demokrātisks veids, ļāva doties, kur vien sirds vēlas un satikties ar dažādiem cilvēkiem. Labvēlīgā klimata, lētās iztikšanas (Indijas galvasspilsētā Deli kādreiz varēja dzīvot ar 10 centiem dienā) un miermīlīgo iedzīvotāju kā arī austrumu reliģiju dēļ daudz hipiju devās un Indiju un Diennvidāziju. Daudzas mazas saliņas kļuva par viņu paradīzēm un tādas ir joprojām. ASV hipiju mājaslapā minēto hipiju paradīžu sarakstā ir galvenokārt vietas ar siltu klimatu- Havaju salas, Ibiza Spānijā, Karību salas, Gvatemala, Kanāriju salas, Ekvadora u.c.
Savādnieka tēls hipiju kultūrā
Hipiju kustība izveidojās 20. gadsimta 60. gados un sākotnēji tā bija aktīva protesta kustība, kuras dalībnieku viens no pamatprincipiem bija novēršanās, aiziešana no sabiedrības. Hipijiem raksturīga noliedzoša attieksme pret dažādam sabiedrības normām un interese par atšķirīgo savādāko, var minēt gan zināma bērnišķības kulta veidošanos, gan vēlmi atbrīvoties no racionālā saprāta ar dažādu narkotiku palīdzību, gan interesi par Austrumu reliģijām.
Hipiji bija protesta kustība, kuras ideju pamatā bija sava veida nicinājums pret pilsonisko, jeb tā saukto pareizo – straight sabiedrību. Rietumos tas galvenokārt bija protests pret militārismu un protestantisko darba ētiku, patērētāju filozofiju. Padomju Savienībā tas bija protests pret komunismu, kā arī pret izveidojušos mietpilsoņu slāni. Lai arī, vismaz sākotnēji Rietumos hipiji veica arī dažādas politiskas aktivitātes, liela daļa no viņiem izvēlējās citu risinājumu – aiziešanu no šīs sabiedrības, norobežošanos, dropping out . Aiziešanu praktiski varēja veikt dažādi - dodoties uz Indiju, lietojot narkotikas, dzīvojot komūnā, nepiedaloties sabiedrības dzīvē. Tomēr viens no galvenajiem norobežošanās ieročiem bija tāda paštēla izveidošana, ko nepieņēma pati sabiedrība.
…
