Kopsavilkums
A disks – tumšāks disks(miozīna filamenti vis;a garumā)
M līnija – proteīni pie kā saistījušies miozīna filamenti
H disks(zona)- A diska centrālā daļa, kur ir tikai miozīns
I disks – gaišais disks, vieta, kur atrodas tikai aktīna filamenti
Z līni – proteīnu tīklveida struktūra, kur stiprinās aktīna filamenti
Kontrakciajs mehānisms:
Sarkomērs saīsinās, jo aktīna filamenti ieslīd starp miozīna filamentiem.
Z līnija sabiezē, I disks samazinās, līdz pilnīgi pazūd, bet I disks nemainās. A disks saglabājas konstants, jo sastāv no miozīna, kura garums nemainās. Kontrakcijai liela nozīme ir Ca joniem, aktīna, tropomiozīna, miozīna kompleksiem.
Signāls tiek pārvadīts ar neiromediatoru palīdzību. Viens no galvenajiem ir acetilholīns. Tā receptori atrodas uz muskuļu šķiedras. Tas izdalās aksona galā, tad, kad pienāk darbības potenciāls. Acetilholīna molekulas nonāk sinaptiskajā spraugā. … Nervu impulss izplatās pa T-tubuļiem – tās ir membrānas un tos raksturo depolarizācija. Impulsa pārvades laikā no sarkoplazmatiskā tīkla atbrīvojas Ca joni, izmantojot speciālus Ca jonu jutīgus kanālus. Ca joni nonāk sarkoplazmā un kontaktē ar miofibrillām, saistās ar troponīnu-C un izraisa troponīna-tropomiozīna kompleksa konfigurācijā. Rezultātā ir noņemts bloks no miozīna galviņas. Galviņa atbrīvojas no kompleksa un ir brīva, un var piesaistīties aktīna molekulai. Tā piekļaujas aktīna molekulai, notiek ATP hidrolīze, jo galviņa ir ATP-āzes īpatnības. Kad membrānas depolarizācija izbeidzas, Ca joni tiek atsūknēti atpakaļ. Ir speciāls enzīms – Ca atkarīga ATP-āze. Kad Ca joni nonāk atpakaļ, tas saistās ar speciālu olb. kalsekrestīnu un tiek notirēts EPT.
Sirds šķērssvītrotās muskulatūra: uzbūve, reģenerācija.
3. embrioģenēzes nedēļā veidojas divi sirds aizmetņi, kas rodas no dīgļa vairodziņa mezenhīmas. Abām mezenhīmas caurulītēm saplūstot, rodas viens kopējais aizmetnis. Tā sieniņas šūnas diferencējas par endokardu. No aizmetnim pieguļošas mezodermas attīstās miokards, bet ārējā daļa kļūst par epikardu. 2. Embrioģenēzes mēnesi parādas dažados virzienos orientētas šķērssvītrotās miofibrillas.
Sirds muskuli jeb miokardu veido sirds šķērssvītrotā muskulatūra, kas būtiski atšķiras no skeleta muskulatūras. Abu veidu muskuļaudiem ir vienāda miofibrillu uzbūve līdz ar to arī šķērssvītrojums, bet sirds muskuļaudu pamatā ir šūnas – kardiomiocīti, kas veido sincītiju.
Kardiomiocītu vidū ir kodols, kura tuvumā citoplazmā ir organoīdi. Daudz mitohondriju aizņem 40% no citoplazmas. Kā arī ir daudz brīvo ribosomu, kas nodrošina miofibrillu fizioloģisku atjaunošanos;
Miofibrillas ir sakārtotas gareniskos kūlīšos, kas atrodas šūnas perifērijā, bet no šūnas uz šūnu nepāriet.
Miofibrillu aktīna diedziņi beidzas kardiomiocīta galos. Tā par kā skeleta šķērssvītrotajā muskulatūrā miofibrillām ir I diski, A diski, Z līnijas, M līnijas.
T sistēmas kardiomiocīti ir Z līnijas līmenī, tādēļ nav triāžu, bet ir diādes.
Kardiomiocīti dalās embrioģenēzes periodā, pēc dzimšanas vairāk nedalās. Sirds muskulī nav šūnu, kas atbilst skeleta muskulatūras miosatelītiem, tāpēc nevar rasties audzēji. Kardiomiocīti atjaunojas intercelulāri. Lizosomas noārda un sagremo vecās struktūras.
Kardiomiocītos ir arī glikoigēna ieslēgumi, kas veido enerģijas rezervi. Sirds muskalatūra veido miokardu, ko veido atsevišķi kardiomiocīti, kas zarojas un savā starpā saistās ar sarpdiskiem.
Starpdiski - Sķērseniskā daļa nodrošina mehānisko stabilitāti, bet laterālā daļa nodrošina jonu plūsmu.
…
