Šo neironu dendrīti ir gari, tie zarojas pēc noteikta, regulāra attāluma. Tie novietojas transversāli un kontaktējas ar ascendējošiem ceļiem uz redzes uzkalniem. Pie tiem pienāk informācija no visiem specifiskiem sensoriskiem vadītājceļiem (ožas, redzes, dzirdes, līdzsvara, somatosensoriskajiem). Vairākums mazo neironu aksoni spēcīgi zarojas pie paramediānās retikulārās formācijas neironu dendrītiem, bet daži veido sinapses ar galvaskausa nerviem, nosakot to aktivitāti. Laterālā retikulārā formācija piedalās abu acu paralēlo kustību saskaņošanā, ko kontrolē vidussmadzeņu un tilta redzes centri, kas saistīti ar acs kustību nervu. Tā kontrolē ritmiskās košļāšanas kustības caur trīszaru nerva premotoro kodolu tiltā, kā arī rīšanu, vemšanu, klepošanu un šķaudīšanu, ko regulē iegareno smadzeņu nervi un elpošanas centrs.
Retikulārai formācijai ir 1) aktivējoša ietekme uz lielo pusložu garozu, nosakot tās fona bioelektrisko aktivitāti; 2) aktivējoša ietekme uz visām smadzeņu struktūrām; 3) aktivējoša ietekme uz elpošanas, sirdsdarbības un asinsvadu tonusu regulējošiem centriem; 4) nespecifiska kavējoša ietekme uz muguras smadzenēm; 5) regulējoša ietekme uz miega un nomoda stāvokļa periodiskumu.
Iegareno smadzeņu funkcijas:
1) Vadītājfunkcija: turpinās augšupejošie ceļi un tiek nodotas komanda no augstākiem smadzeņu nodalījumiem uz muguras smadzenēm;
2) Segmentāra inervācija, jo no IX-XII nerva kodoliem somatiskās šķiedras iet uz kaklu, rīkli un mēli;
3) Realizē aizsargrefleksus- klepu, šķavas, asaru izdalīšanu, vemšanu;
4) Dzīvībai svarīgu motoriski veģetatīvu refleksu realizācija. Iegarenās smadzenēs ir veģetatīvās sistēmas izejas ceļi, kas ar klejotājnerva starpniecību iet uz krūšu un vēdera dobumu orgāniem (elpošana, sirdsdarbības regulācija, asinsvadu tonuss, zīšana, rīšana, gremošanas sulu izdalīšana, gremošanas trakta motorika);
5) Retikulārās formācijas aktivējoša un kavējoša ietekme.
…
