Vārdu "ekonometrija" 1926.gadā ieteica norvēģu ekonomists un statistiķis, pirmais Nobela prēmijas laureāts Ragnars Frišs. Viņš šo terminu izveidoja pēc analoģijas ar vārdu "biometrija", ko 1889.gadā ieviesa F.Galtons, lai apzīmētu matemātisko un statistisko metožu kopu, ko lieto bioloģijā. (P.Rokickis 1964.gadā ieteica terminu "bioloģiskā statistika".) Pēc šīs analoģijas R.Frišs ieviesa jēdzienu "ekonometrija", lai apzīmētu matemātisko un statistisko metožu kopu, ko lieto ekonomikā.
Pašlaik vārdu ekonometrija lieto divās nozīmēs - šaurā un plašā. Vispirms apskatīsim šo vārdu šaurā nozīmē.
Latvijas Padomju enciklopēdijas 3.sējumā par ekonometriju ir teikts: "zinātne, kas pētī ekonomikas objektu un procesu kvantitatīvās likumsakarības, izmantojot matemātiskās statistikas metodes un ekonomiski matemātiskos modeļus."
Poļu ekonomists, marksists Oskars Lange par ekonometriju izsakās šādi: "Ekonometrija ir zinātne, kura nodarbojas ar ekonomikā pastāvošu konkrētu kvantitatīvu likumsakarību noteikšanu ar statistiskām metodēm. Ekonometrija atšķiras no ekonomikas teorijas ar to, ka tā mēģina statistiski, ar konkrētām kvantitatīvām sakarībām attēlot tās likumsakarības, kuras ekonomikas teorija apskata vispārīgā un shematiskā veidā. ... Ekonometrija savieno ekonomikas teoriju ar statistiku un mēģina ar matemātikas un statistikas metodēm dot konkrētu, kvantitatīvu izteiksmi vispārīgajiem shematiskajiem likumiem, kādi pastāv ekonomikas teorijā."…
