1.Filozofijas kā priekšmeta raksturojums.
Filozofija – zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārīgiem jautājumiem, mācība par esamības un izziņas vispārīgiem principiem. Ceļš uz gudrību, būtisko jautājumu formulēšana un atbilžu meklēšana. Tā atstāj iespaidu uz visām dzīves sfērām. Veids kā loģiski argumentējot domāt par noteiktiem jautājumiem, analizējot un noskaidrojot jēdzienus. Mēģinājums domāt par to, kā mēs domājam. Tās raksturīgāka īpašība – loģiska argumentācija.
2.Epistemoloģijas problemātikas vispārējs raksturojums.
Filozofijas nozare, kas pēta realitātes problēmas, izpratnes procesa likumsakarības, jautājumus par izziņu. Tā ir izziņas teorija. Zināšanas – mācība par tām. Nodarbojas ar zināšanu jēdziena analizēšanu un analīzi par zināšanu robežām. Meklējumi pēc drošticamības. Apziņas teorija – filozofijas nozare, kas aplūko zināšanu dabu un cenšas noskaidrot cilvēka izpratnes robežas.
3.Zināšanas jēdziens; propozicionālā, procedurālā un objekta zināšana.
Ir trīs dažādi zināšanu jēdzieni:
Propozicionālā zināšanas – jeb faktuālā zināšanas. S zina, ka p. Es zinu, ka...(jebkāda veida fakti). Balstās uz viedokli, ka kāds kaut ko zina. Piem., Zenta zina, ka leņķu ∑ ir 180˚.
Procedurālā zināšanas – jeb refaktuālā zināšana. S zinā, kā x. Zināt kaut ko par procesu, norisi. Piem., Zenta zina, kā braukt ar skrituļdēli.
Objekta zināšana – zināt ko?, atpazīšana. Es pazīstu... S zina x. Piem., Zenta zina Juri.…
