1.Psiholoģijas jēdziens un saturs.
1879. gads – Vundts izveido pirmo eksperimentālo psiholoģijas laboratoriju pasaulē. Līdz ar tās atklāšanu psiholoģija oficiāli tiek traktēta kā zinātne. Līdz šim laikam visas psiholoģijas nozares atradās filosofijas ietvaros kā viena no tās n-tajām apakšnozarēm. Pirmais, kas ierosināja atdalīt psiholoģiju no filosofijas, bija Stjuarts Mills, 1845. g.
Psihologi – „hroniskie kāpēcīši”, kuri centīsies izpētīt, kāpēc šāda vai tāda veida izmaiņas cilvēka iekšējā pasaulē rodas.
Psiholoģija jeb psyche + logus = mācība par dvēseli, par garu.
Psiholoģijā dvēsele ir objektīvās īstenības subjektīvs atspoguļojums. Objektīvo īstenību izjūt ar dažādām sajūtām: domām, emocijām, uztveri, atmiņu, priekšstatiem, iztēli, fantāziju. Ar šo psiholoģisko procesu palīdzību cilvēks izprot, izzina pasauli. Šie procesi veido cilvēka uzvedību, izturēšanos un unikālo apkopojumu – personību.
Vispārīgi psiholoģija pētī psiholoģiskos procesus un stāvokļus, kā arī izstrādā pētījumu metodoloģiju.
D.: psiholoģija ir zinātne, kas pētī psihi, tās mehānismus, likumsakarības un to saikni ar cilvēku aktivitāti.
2.Psiholoģijas galvenie virzieni (nosaukums un būtība).
Agrīnie virzieni:
Empīrisms - balstās uz praktiskiem novērojumiem, radās 16. gs. b., uzskatāmākais pārstāvis: Džons Loks. Cilvēka psihe ir kā neaprakstīta tāfele, kuru pakāpeniski apraksta dzīves pieredze. Viss psihes saturs ir pieredzes radīts, nevis pārmantots.
Psihofizika - 17. gs.; saikne starp psihi, apzināto prāta pieredzi un fizisko realitāti. Vēbera-Fehnera likums definē šo sakarību starp psihi un fizisko kairinātāju.
Strukturālisms - apziņu var sadalīt struktūrelementos, atsevišķās sastāvdaļās (piem., emocijas, ideju veidošanās), kuras var atdalīt vienu no otras un izolēti, atsevišķi pētīt.
Introspekcija - savu sajūtu, iekšējās pasaules pašanalīze, ko izmanto strukturālismā.
Funkcionālisms - noteiktas sugas īpašības veidojas, lai varētu izdzīvot, tātad apziņas uzdevums ir palīdzēt to izdarīt. Lai izdzīvotu, cilvēkam jau savlaicīgi jānodrošina sevi ar funkcionāli lietderīgām psihiskām rezervēm, viena no galvenajām rezervēm ir spēja mācīties.…