Starptautiskais bizness ietver jebkādas saimnieciskas darbības, kuras notiek starp divām vai vairākām valstīm. Šādas savstarpējās attiecības var rasties kā privāto, tā arī valsts organizāciju līmenī. Situācijā, kad šīs attiecības rodas privātajā organizācija, galvenais mērķis ir peļņas gūšana. Taču firmu darbība, kas subsidēta valsts orgāniem, ne vienmēr ir orientēta uz peļņu.
Lai sasniegtu jebkuru no saviem starptautiskajiem mērķiem, firmām ir jāuzstāda uzvedības normas ārējās tirdzniecības operācijām, turklāt dažas no tām var būtiski atšķirties no tām, kas notiek valsts iekšienē. Formas izvēli ietekmē ne tikai ieplānotais mērķis, bet arī ārējā vide, kurā firmai būs jādarbojas.Vide ietekmē arī resursu izvēli, kuri nosaka tādas biznesa funkcijas, kā piemēram, mārketings. Firma, kas veic saimnieciskas darbības starptautiskajā līmenī, gandrīz neietekmē lietišķo vidi, kurā tai nākas darboties.
Pastāv 3 motivācijas aspekti, kas mudina firmu īstenot starptautisko biznesu:
• Noieta paplašināšana. Noieta tirgus ierobežots ar cilvēku skaitu, kuri interesējas par firmas produkciju un tās pakalpojumiem, kā arī viņu pirkšanas spēju. Tomēr interesējošo cilvēku skaits un viņu pirkšanas līmenis pieaug, ja šo jautājumu izskatīt starptautiskajā mērogā, nevis atsevišķas valsts robežās.
• Resursu iegāde. Ražotājfirmas un persona vai firmas, kas pārdod (izplata) kādas noteiktas ražotājfirmas preces ļoti bieži piemeklē sev nepieciešamos izstrādājumus un pakalpojumus, kā arī pusfabrikātus, kas komplektē izstrādājumus un galējo produkciju citās valstīs.
• Divesrifikācija. Parasti firmas dot cenšas nepieļaut lielas svārstības savā pārdošanā un peļņā un ar šo mērķi rūpīgi sameklē sev piemērotus ārzemju tirgus noietam un iepirkumiem. Īstenojot starptautisko biznesu, firmai ir rūpīgi jāizvēlas viena no dažādām saimniecisko operāciju formām. Izdarot izvēli, firmai ir uzmanīgi jāizskata personīgie mērķi un jānovērtē resursi, kā arī apstākļi savas darbības īstenošanā.1
…