II internacionāle

Kongress, kurā nodibināja II Internacionāli, sākās Parīzē 1889. gada 14. jūlijā [4], tieši 100 gadus pēc Bastīlijas ieņemšanas franču buržuāziskās revolūcijas laikā. Kongresā, ko bija sasaukuši vācu un sagatavojuši franču marksisti, piedalījās 391 delegāts no 20 zemēm. 4 delegāti ieradās no Amerikas. Tas bija vislielākais starptautiskais kongress starptautiskās strādnieku kustības vēsturē.
Vienlaikus Parīzē notika vēl cits “starptautisks” strādnieku kongress. Tajā pulcējas posibilisti jeb oportūnisti (kuru mērķis bija sasniegt sociālismu buržuāziskās legalitātes ietvaros ) , un to bija noorganizējuši britu tredjūniju līderi un Pola Brusa grupa Francijā.
Abi kongresi neatlaidīgi centās apvienoties, taču šīm pūlēm nebija panākumu ne pirms kongresu sasaukšanas, ne arī to darbā laikā. Apvienot abus jaunradušos spēkus sevišķi centās Henrijs M. Haindmanis un citi. Taču Engelss iebilda pret apvienošanos. …