1) Ilgstošo tagadni lieto, lai apzīmētu darbību, kas notiek šajā brīdī, tātad, tieši tagad, kad mēs to sakām, rakstām. Pati darbība droši vien sākās kaut kad agrāk, tā turpinās šobrīd un iespējams turpināsies arī kādu laiku nākotnē.
Are you telling me that you don’t remember me?
Tu man gribi iestāstīt, ka neatceries mani?
2) Ilgstošo tagadni lieto arī par darbību, kura nenotiek tieši tagad, runas brīdī. Tā ir paplašināta nozīme. Te ir domāta darbība kā ilgstošs process, kurš ir aizsācies, bet nav pabeigts. Darbība notiek kaut kur ap šo laiku, tā, protams, var notikt arī šajā brīdī, bet tas nav tas galvenais, galvenais ir, ka tā notiek ilgstošākā laika periodā.
Linda, have you left the dance group?
Linda, vai tu esi pametusi deju grupu.
3) Ilgstošo tagadni dažreiz lieto, lai apzīmētu nepārtrauktu darbību (kopā ar vārdiem „ever”, ”always”, „constantly”). Tad apzīmētā darbība patiešām ir nepārtraukta burtiskā nozīmē.
The water in this river is ever running so swiftly.
Ūdeņi šajā upē vienmēr traucas tik ātri.
4) Mēs lietojam ilgstošo tagadni, runājot par izmaiņām, novirzieniem, tendencēm,
kuras notiek ap šo laiku.…