Imanta Ziedoņa dzejas krājuma "Taureņu uzbrukums" analīze

I.Ziedoņa dzejas krājums „Taureņu uzbrukums”(1988) ir sarakstīts trijās nodaļās: „Ar taureņiem”, „Caur taureņiem”, „Pāri taureņiem”. Katrā no tām ir nedaudz citādāka noskaņa, tēma, sajūtas, taču caur šim nodaļām kā vadlīnija ir viens motīvs: brīvība, gara un dvēseles atbrīvošanās, atsacīšanās no taisnām, vispārpieņemtām līnijām, atbrīvošanās no ikdienišķā un laicīgā. Eiforijas un gara brīvības sajūtu rada ar vienu tēlu- taureni-, kas ir simbols cilvēka dvēselei. Taureņa pacelšanās spārnos simbolizē dvēseles atmodu, laika un telpas sapludinājumu. Tas ir arī mūžīgā un absolūtā plašuma, matērijas un debess zīme. Taureņi jau no antīkiem laikiem kalpo par dvēseles simbolu. Taurenis ir mūžība, „taureņi nekad nav veci”. Tā attīstības posmā ir trīs stadijas, kuras ir jaušamas arī Ziedoņa dzejas krājumā.Tās ir Ar, Caur, Pāri.

„Ar taureņiem”.
Šī nodaļa saistās ar taureņa attīstības pirmo stadiju- kūniņa. Sākumā ir periods, kurā cenšas izzināt sevi, esot iesprostots noslēgtā vidē. Pilnveidošanās process. Gūst pirmos priekšstatus par apkārtējo pasauli.
Dzejnieks, izmantojot taureņa tēlu, vēlas pateikt to, ka, būdams taurenis, tu vari savu gaitu grozīt pēc sirds patikas.…