Imanta Ziedoņa dzejoļu krājuma "Man labvēlīgā tumsā" analīze

3. Dzejoļu krājuma tēlainās izteiksmes līdzekļi.
Krājums “Man labvēlīgā tumsā” veidots, balstoties uz vārdu pārnestajām nozīmēm, tam cauri vijas neskaitāmas metaforas, kas ir pārsteidzoši spilgtas. Var teikt, ka viss krājums ir vienas lielas metaforas atspoguļojums. Kā piemērus var minēt: “no abām pusēm spiež zelta gaiss” (dz. “No abām pusēm”), “no tumsas nācis, atkal tumsā dosies”, “man kļuva ļauns prāts un es piedzimu no jauna” (dz. “Nakts radība”), ”Un mitras dienas, kurām izaustas bailes cauri”, “planēta iekrita puķē”, “par mirušu dzirksteli jāraksta dzeja”, “tālums liekas naidīgs”, “Es uzbraucu bezgala stāvā, kur tumsā tik zvaigznes trīc. Tur bija tik dvēsele tava. Un es tai izkāpu līdz.”, “tu arī stāvēsi reiz sarmā balts un jutīsi – viss zemes grūtums tevī”, u.c.
Lietotas vairākas antitēzes, piem., “arī mana kabata tukša, sirds pilna un iedvesmota”, kas lietas, kuras šķita svarīgas un nopietnas, padara mazāk nozīmīgas.
Daudz izmantoti epiteti, piem., “gaisma tik balta un liela”, “par mirušo dzirksteli”, “tumsa ir liela”, “zemes grūtums”, “zelta gaiss”, kas parāda, cik spilgti, negaidīti un izbrīna vērti ir liriskā varoņa atklājumi.
Šajā krājumā Imants Ziedonis izmanto arī hiperbolas, piem., “sarkana tulpe izlīda no glāzes”, “mūsu strēlnieki apaug ar zāli”, “ar vienu aci skatās debess un klusē” (dz. “Viena saule”), “ābolam ir ledus aukstums salds” (dz. “Pirmais sniegs”), “zemestrīce trīc Bahu” (dz. “Viens Bahs”), u.c. Tās atklāj, cik interesanta un neparasta šķiet pasaule.
…