Impresionisms un ekspresionisms

1.Impresionisma nosaukums radās Kloda Monē gleznā „Iespaids. Saullēkts.”, kurā attēlots miglā tīts ostas skats. Kāds kritiķis nomelno šo gleznu un nosauc par impresijām. Monē ar draugiem pieņem šo vārdu un nosauc sevi par impresionistiem. Impresija – attēlot lietas un parādības nevis tādas, kādām tām „vajadzētu būt” saskaņā ar pieņemto, bet attēlots tā „kā es tās redzu”. Raksturīgs: gaišs, optimistisks pasaules skatījums. Tā netiecas atklāt sabiedrības konfliktus, cilvēka dvēseles tumšās izjūtas, smagos pārdzīvojumus. Individuāls pārdzīvojums. Tēlniecībā nav kontūru. Skaņdarbos tiek panākta laba noskaņa.
2.Mūzikā raksturīgs: attēlota pasaule – skaisti, it kā virspusēju. Caur skaņdarbiem tiek panākta laba noskaņa. Galvenais izteiksmes līdzeklis tembrs. Arfu grossando, koka pūšam instrumentu solo izmantojums, šalcošs timpāna tromelo.
3.Impresionisma aizsācējs franču komponists Klods Ašils Debisī. Viņa klaviermūzika atspoguļo visu impresionisma mūzikas valodas jauno līdzekļu paleti. Goda vietu tajā ieņem 24 prelūdijas – žanra ainas, portretu skices, dabas ainavas. Daudzus nosaukumus darbiem var iedomāties kā parakstu gleznām: „Dārzi lietū”, „Prieka sala”, „Migla ”, „Virši”, „Vējš līdzenumā”, „Terase mēness gaismā”, „Pēdas sniegā”, „Delfu dejotājas”, „Meitene ar linu krāsas matiem”. Klvaierprelūdijas : ”Nogrimusī katedrāle” skaņās izstāsta senu bretoņu leģendu par pilsētu, kuru reiz aprijusi jūra. Klavierprelūdija „Buras”.…