Augstāka inflācija bijusi tādās valstīs kā Rumānijā (3,5%), Slovākijā (3%), Ungārijā (2,9%), Nīderlandē (2,7%), Čehijā (2,6%) un Polijā (2,4%). Pēc Latvijas seko Igaunija (2,2%), Lietuva (2%), Lielbritānija un Slovēnija (abās valstīs 1,7%), kā arī Malta un Bulgārija (abās valstīs 1,6%). Skatoties uz 2020. gadu, martā sasniegts pēdējo gadu rekords inflācijas kritumā, t.i., fiksēta zemākā inflācija kopš 2016. gada beigām. Covid-19 dēļ inflācija bijusi ļoti nestabila gan pārtikas preču dēļ, gan degvielas cenu krituma dēļ pavasara mēnešos, līdz jūlijā atkal novērojams stabils kāpums. Tālāk skatoties, tiek virzītas prognozes par pozitīvu inflācijas kāpumu. Ja 2020. gada prognoze bija ar mīnuss zīmi, tad 2021. gadam tā jau ir optimistiska jeb prognozētā inflācija (Latvijas bankas prognoze) ir 5%.
Secinājumi.
Domāju, ka ikvienam vajadzētu saprast kaut nedaudz, kas ir inflācija, lai varētu sekot līdzi ekonomikai kaut visprimitīvākajā līmenī. Inflācija ir nestabila, tā tas ir bijis un būs, bet no tās var daudz ko paredzēt, gatavoties dažādām situācijām. Lai arī kā varētu likties, ka tik sarežģītas lietas mums neko nemaina, tieši inflācija ir tā, kas spēlē milzīgu lomu mūsu visu dzīvēs, kaut to neapzināmies.
…
