Informācijas sabiedrības teorijas. A.Smits un J.Masuda - informācijas sabiedrības teorijas pamatlicēji

Industriālā sabiedrība ir sabiedrība, kurā dominē materiālās vērtības un cilvēka tieksme pēc pārpilnība materiālā patēriņa sfērā informācijas sabiedrība būs sabiedrība, kurā visos sabiedrības slāņos plaukst personību rašanās izziņas procesi. Industriālās sabiedrības augstākā pakāpe ir attīstīta masu patēriņa sabiedrība, informācijas sabiedrības augstākā pakāpe būs globāla nākamības saprāta sabiedrība – līdz pilnībai attīstīta A. Smita vīzija par universālu pārticības sabiedrību. Šī globālā nākotnes sabiedrība būs, kurā katrs, darbojoties mērķorientēti, sekos katra paša nākotnes iespējām un aktualizēs katra paša nākotnes vajadzības. Tā būs globāla, kurā multicentrētas brīvprātīgas pilsoņu kopienas brīvprātīgi piedalīsies mērķu un ideju piepildīšanā visā pasaulē vienlaicīgi.
Informācijas sabiedrības vissvarīgākā vērtība ir informācija – ja cilvēks saņem pareizo informāciju, viņš spēj darboties vispārības labā, darboties pareizi un būt laimīgs.
Informācijas sabiedrības attīstības izpratnē eksistē trīs līmeņi: 1. praktiskais līmenis – datori, tīkli, tehnoloģijas. Praktiskais līmenis skaidro informē;acijas sabiedrību ārējo sociālo izpausmju sfērā: dažādu līmeņu sociālie lauki kontrolē savu informācijas jomu, sistēmas, simbolisko kapitālu. 2. industriālais līmenis – vairāk kā 50% planētas iedzīvotāji darbosies ar informācijas sfēru saistītās jomās. Balstās uz koncepciju. 3. postindustriālā sabiedrība būs paradīze zemes virsū jeb ticības līmenis. Ticības līmenis jāuzskata par visnozīmīgāko, jo māca ticēt informācijas visvarenībai. Ticības līmenis, ko izstrādājis J. Masuda, piedāvā atziņu, ka informācijas sabiedrība nav tas pats, kas informācijas tehnoloģiju mentalitāte.…