Ingas Ābeles darba "Tumšie brieži" analīze

1. Valoda + autora personiskā ietekme.
Valodā vērojama sarunvalodas stils, tā ir brīva un pilnībā dialoga formā, pēc iespējas vairāk pietuvināta reālai videi un reāliem cilvēkiem, citēju:
„Sataisi man kafiju”, „Tik daudz naudas izgrūda”, „Riktīgi pēc cilvēciņa”, „Kur divi tādi īpaši liksies”.
Metaforas: „Lūku bende”.
Lugā ir arī daudz angļu valodas vārdi, kuri īpaši raksturīgi Augusta runai, citēju:
„Dedly! Bet nieki es taču esmu biologs!”
„Sorry. Tikai labas fotogrāfijas.”
„… kas ļaujas uz pavedināšanu. No objections.”
Kā arī vārdi, kuri nāk no franču valodas, citēju:
„Madmazell”, „be color lila!”, „Me comprende?” u.c.
Valoda nav sevišķi tēlaina, tajā ir maz metaforu, salīdzinājumu un personifikāciju. Valoda ir vienkārša, viegli uztverama, tā pati par sevi rada lugā nepieciešamo sajūtu, atmosfēru ar savu vienkāršību. Teikumi dominē vienkārši vai vienkārši paplašināti. Retāk jauti salikti. Izmanto gan iepriekšminēto sarunvalodu, gan arī vienkāršrunu.
…