Interakcija- savstarpējās indivīdu un dažādu grupu attiecības.
Sociālā loma. Uzvedība, ko no manis gaida apkārtējie, ņemot vērā manu sociālo statusu un izpildāmās funkcijas konkrētā vietā un apstākļos. Konkrētās situācijās spēlētas lomas manā situācijā varētu būt: studente, meita, māsa, draudzene, ’’otrā pusīte’’.
No manis kā no studenta tiek sagaidīta noteikta uzvedība no pasniedzēju un citu studentu vidus, tās ir tādas īpašības un uzvedības normas kā cieņa pret citiem studentiem un pasniedzējiem, respekts.
Kā meitai mans pienākums ir vecāku respektēšana un viņu viedokļa cienīšana, tāpat arī atbildības sajūta. Protams, kā jau ģimenē, arī savstarpēja mīlestība un uzticēšanās; jāattaisno vecāku uzticēšanās. Pie ģimenes lomām pieder arī māsas loma, kas papildus jau iepriekš minētajām pieprasa arī ’’pozitīva piemēra rādīšanu’’ jaunākajam brālim un māsai, kas prasa arī vēl papildus atbildību.
Draudzenes un ’’otrās pusītes’’ loma no sevis prasa līdzīgu attieksmi un uzvedības normas. Kā piemērus var uzskaitīt tādas īpašības kā uzticība, sapratne un rēķināšanās ar otra cilvēka jūtām un liela pašatdeve, lai attiecības nebūtu vienpusējas.
Starppersonu lomas. Izriet no attiecību vēstures. Piemēram attiecības: māte- meita, māsa- māsa, draudzene- draudzene, draudzene- draugs.
Mātes- meitas attiecības ir attiecības ar visilgāko un saistītāko attiecību vēsturi. Līdz ar to uzvedības normu spektrs ir visai plašs un dažāds, sākot no visvienkāršākās uzticības, beidzot ar savstarpēju sapratni un mīlestību, kas izveidojusies laika gaitā. Konkrēti mūsu attiecībās valda savstarpēja uzticēšanās un otras personas viedokļa cienīšana. Pateicoties laika gaitā izveidotajām sirsnīgajām attiecībām ir iespējams izrunāties par savām problēmām un uzklausīt arī padomus.
Māsas- māsas attiecības ir veidojušās īsākā laika posmā. Tā kā mana māsa ir jaunāka, tad esmu viņai savā ziņā paraugs, tomēr vairāk gan viņu neinteresē mans viedoklis par lietām, jo uzskata, ka savos 13 gados ir pietiekami pieaugusi, lai citiem neko neteiktu un nejautātu. Tā kā pati pavisam nesen esmu izgājusi šo personības attīstības posmu, viņu saprotu, taču dažkārt šķiet, ka pa šiem dažiem gadiem tik daudz ir mainījies un tādas pusaudzes jūtās tik nepārspējamas, ka nelaiž sev nevienu klāt. Būtībā mums nav izveidojušās sirsnīgas attiecības, jo es savā bērnībā viņu uztvēru kā konkurenti- man tika liegta pārējo ģimenes locekļu uzmanība, visa tikai veltīta māsai, kā jau jaunākajam bērnam.
…
