Intervijas un anketas salīdzinājums
Arī šī respondente sniedz godīgas, atklātas un vienlīdzīgas atbildes gan intervijā, gan anketā. Jāatzīmē gan, ka anketu lūdzu aizpildīt uzreiz pēc intervijas. Jautājumā par paškritiku (Vai mēdz sevi kritizēt ikdienā?) atbilde bija: „Es mēdzu diezgan pamatīgi sevi kritizēt (..)”, kas saskan ar anketā atzīmēto „jā” uz apgalvojumu „es bieži kritizēju sevi”. Arī intervijas jautājumā par citu cilvēku attieksmi, atbilde saskanēja ar anketas atbildi (intervija: „Vai piekrīti, ka arī citi tevi mēdz kritizēt? Varbūt pat cenšas "iedzīt stūrī", lai tikai gūtu sev labumu?” Atbilde: „Nē (..); anketas apgalvojums – „Man bieži ir sajūta, ka citi cenšas mani „iedzīt stūrī”, lai gūtu iespējami lielāku labumu.” Atbilde: „Nē.”). Tāpat atbildes saskan arī jautājumā par emocionālo sasaistītību ikdienā un par īpašībām, kuras respondentē, viņasprāt, ir apbrīnas vērtas.
Kopumā arī šeit var runāt par pašvērtējuma noturīgumu un stabilu viedokli saistībā ar to.
Metožu priekšrocības un mīnusi:
Izvērtējot abu metožu priekšrocības, ļoti labi varēju novērot, kā intervijā izpaužas anketas īsās un konkrētās atbildes. Protams, intervijā nevarēju uzdot visus anketas jautājumus, tomēr tajos, ko atcerējos un pajautāju, bija ļoti interesanti un noderīgi salīdzināt rezultātus. Priecēja, ka respondentu atbildes sakrita gan intervijā, gan anketā. Intervijās ļoti labi parādījās arī respondentu domu gājiens – veids, kā viņi nonāk pie savām atbildēm. Tas palīdz daudz labāk izprast cilvēka būtību, raksturu, atziņas, kurās bāzējoties, viņš/ viņa veido savus dzīves uzskatus. Protams, tas ir laikietilpīgāk, nekā vienkārši iedot anketu, taču psihologa profesijai, domāju, noteikti noderīgāk. Savukārt anketas pluss ir tās konkrētums un lakonisms gadījumā, ja nepieciešams apkopot datus.
…
