Intervija notika pie jaunās mātes mājā, omulīgā gaisotnē, pievakarē. Jaunā māte ir 35 gadus veca, dēliņš ir 1 gadiņu vecs. Jaunā māte palīdzēja vīram veikt remontdarbus, taču atrada laiku manai intervijai. Dēliņš gulēja, un neviens cits sarunu netraucēja. Iesāku ar teikumu, kurā teicu, ka jaunā māte ar melu detektoru netiks pārbaudīta, tāpēc pati izvēlas, cik daudz no visa man ir gatava stāstīt un cik paturēs sevī, lai radītu komforta sajūtu un gatavību intervijai, nevis nopratināšanai. Jautājumi jau bija sagatavoti.
Es: Vai grūtniecība bija plānota? Un kā tas ietekmēja grūtniecības gaitu?
Jaunā māte (turpmāk Jm): Jā, bija. Vīrs gribēja dēlu, jo iepriekš bija dzimušas tikai meitenes. Tagad bērnus vairs neplānojam. Es nezinu, kas ietekmēja un kādā laikā, bet priecājos par puiku.
Es: Kādas bija Jūsu gaidas vai ekspektācijas saistībā ar bērniņu? Kāda bija iztēle, kāds būs bērniņš?
Jm: Ļoti gribējām puiku! Un es jau zināju, ka būs puika, jo bija jau dzimušas 4 meitenes, arī grūtniecības gaita bija savādāka.
Es: Kādas bija Jūsu emocijas šajā laikā?
Jm: Bija grūti, jo bija jāpieskata iepriekšējie bērniņi, kuri ir pa māju. Man nav vecmāmiņu un vectētiņu, arī iesākām mājas remontu. Bija slikts garastāvoklis, jo citreiz trūka naudas, taču jutu lielu saviļņojumu, jo bērni nes tikai prieku. Bet kopumā grūti!
Es: Vai bija bailes?
…