Inženierģeoloģija

15. Ledājs, tā veidošanās mūsdienās, kur tas ir sastopams, piemēri pasaulē
Ledājs ir liela apjoma ledus masa, kura pārsvarā veidojusies atmosfēras nokrišņu rezultātā un kura Zemes smaguma spēka ietekmēta var pārvietoties. Ledāji veidojušies ilgā laika periodā, uzkrājoties un sablīvējoties cietiem atmosfēras nokrišņiem. • Lai veidotos ledājs, ir nepieciešami divi galvenie faktori: pietiekošs nokrišņu daudzums un ilgstoša zema temperatūra. Šādi faktori ir nodrošināti teritorijās, sākot no Zemes polārajiem lokiem un virzienā uz tās poliem, kā arī augstkalnu teritorijās. Pastāv lielas atšķirības dažādās Zemes vietās starp zemu temperatūru un nokrišņu apjomu. Tā piemēram, Centrālajā Antarktīdā gada vidējais nokrišņu daudzums ir aptuveni 40 mm un vidējā vasaras temperatūra -40°C, savukārt Patagonijas ledājos gada vidējais nokrišņu daudzums ir 4 500 mm un vidējā vasaras temperatūra ledāju galos ir +15 °C.
Mūsdienu pasaulē 11% no Zemes virsmas jeb 16 miljonus km2 aizņem ledāji, kuros ir koncentrēti 25 miljoni km3 ledus jeb 2/3 no Zemes saldūdens resursiem. Lai labāk iedomātos ledāju kopējo apjomu uz planētas, veiksim nelielu salīdzinājumu. Iedomājieties milzīgos Krievijas plašumus (aptuveni 17,1 miljoni km2), kurus sedz aptuveni 1,5 km bieza ledus sega. Tik liels ir kopējais ledāju apjoms uz Zemes. Ar to, kas notiks ar ledājiem nākotnē, nevar nerēķināties.…