Klimats, dabas zonas, dzīvnieki
Ziemeļu daļa atrodas mērenās joslas mežu zonā, dienvidu daļa – subtropu joslā. Krasta līnija maz izrobota. Lielākie līči : Dženovas, Venēcijas, taranēto, Neapoles līcis.
Pārsvarā subtropu klimats (Apenīnu pussalā un salās); Padānas līdzenumā – pārejas klimats no subtropu uz mēreno. Vasara karsta un sausa, vidējā temperatūra Alpu nogāzēs jūlijā 20- 22 grādi, Padānas līdzenumā 22-24 grādi, salās 23-28.
Ziemā biežas laika apstākļu maiņas, vidējā temperatūra Alpos ap nulli, Apenīnu pussalā 1- 2 grādi. Ļoti silta ziema Ligūrijas piekrastē.
Alpos līdz 800m platlapju meži (kastaņas, ozoli, kļavas, oši), 800- 1800 m augstumā – dižskābāržu un skujkoku meži (egles, baltegles), augstāk – krūmāji, pļavas.
Apenīnu pussalā mūžzaļie augi – akmens un korķa ozoli, pīnijas, makija, gariga.
Dzīvnieki galvenokārt kalnu rajonos. Sastopamas kalnu kazas, akmens un meža caunas, meža kaķi, zaķi, vāveres, brūnie lāči, jūrās daudz zivju (tunzivs, makreles, sardīnes, plekstes).
Lielākās pilsētas
Itālijas lielākās pilsētas ir Milāna, Neapole, Turīna, Dženova, Palermo, Florence, Boloņa.
…
