Jebkurā valstī pastāv savs izstrādāts Izglītības likums. Latvijā šis likums pieņemts Saeimā 1998. gada 29.oktobrī, kas spēkā stājas kopš 1999.gada 01.jūnija ar dažiem grozījumiem laika gaitā. Šo Izglītības likumu ir jāzin ne tikai skolā strādājošam pedagogam, skolas direktoram un citiem ar pedagoģisko darbību saistītajiem darbiniekiem, bet arī attiecīgo skolu pašvaldībām, Skolu valdēm, Rajona pašvaldībai, Ministrijai u.c. Lai tiktu ievērotas Izglītības likuma prasības, attiecīgās pedagoģiskās iestādes kontrolē Izglītības valsts inspekcija.
Vēloties dibināt izglītības iestādi, jāvadās pēc šī izglītības likuma noteikumiem.
Izglītības likums ietver noteikumus par izglītības standartiem un izglītības programmām, piem., izglītības programmu veidi, vispārējās izglītības programmas, mazāktautības un speciālās izglītības programmas, pieaugušo izglītības programmas.
Likumā tiek apskatītas izglītības darbinieka – pedagoga – kvalifikācijas prasības. Manuprāt, svarīgi atcerēties, ka likums pieprasa pedagogu pašizglītošanos dažādās tālākizglītības programmās. Protams, nav mazsvarīgi zināt arī savas tiesības un pienākumus.
Latvijas Republikas Ministru kabinets 2000.gada 5.decembrī ir pieņēmis Valsts pamatizglītības standarta noteikumus Nr.462., kuros ir noteikti pamatizglītības programmu galvenie mērķi un uzdevumi; pamatizglītības programmu obligātais saturs; izglītojamo iegūtās pamatizglītības vērtēšanas pamatprincipi un kārtība. Pie šī paša Valsts pamatizglītības standarta piesaistīti divi pielikumi: izglītības jomām raksturīgie mācību priekšmeti, galvenie uzdevumi, izglītošanas aspekti un vispārīgais saturs; izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšana 10 ballu skalā. Pēc manām domām, pedagogam būtu jāzina šī likuma mērķi un uzdevumi, kas atgādina par skolotāja dzīves uzdevumu izaudzināt un izglītot vispusīgi attīstītu peronību. Nav mazsvarīgi ievērot izglītojamo iegūtās pamatizglītības vērtēšanas pamatprincipus un kārtību, lai neveidotos situācija, kad pasniedzējs skolēna zināšanas vērtē pēc saviem ieskatiem un principiem vai arī nevis tiek vērtētas zināšanas, bet tiek izmantota psiholoģiska vai emocionāla iespaida vērtēšana. Arī katram mācību priekšmetam un atbilstoši izglītības līmenim ir izstrādāts pamatizglītības standarts, kas ietver mācību priekšmeta mērķus, uzdevumus, obligāto saturu pamatprasības tā apguvei, kā arī mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskos paņēmienus. Manuprāt, šāds standarts ir vajadzīgs skolotāja darba veikšanai lai spētu organizēt mācību procesu tā, lai skolēns apgūtu zināšanas ne tikai konkrētā mācību priekšmetā, bet arī iegūtās zināšanas palīdzētu efektīvāk apgūt citus mācību priekšmetus un attīstītu vispārējās spējas un prasmes.
Latvijā ir vairāki skolu tipi, kas balstās uz Latvijas Izglītības likuma pamatprasībām un ievēro Valsts pamatizglītības standarta noteikumus. …