Darbā ir apskatītas metodes kā mēs varam noskaidrot bērna izpratni, vajadzības par izglītības pārejas posmu.
Piemēram,
• Ar rotaļu, spēļu palīdzību - ļoti liela nozīme ir dažādām spēlēm un rotaļām, varētu pat teikt, ka viss, ko dara bērns šajā posmā, ir spēle. Ja vecāki paši spēs iejusties bērna lomā un nodrošināt bērnam kompāniju, iegūs visa ģimene – gan bērna attīstības ziņā, gan arī cieņas pieaugšanā no bērna puses pret vecākiem. Bērnam var dot daudz svarīgu sociālo iemaņu, aptuvenos priekšstatus par skolu, radināt bērnu būt patstāvīgam spēlējot ar viņu „skolu", „skolas dzīvi” utt. Ir jācenšas jebkuru radošu darbību pārvērst par spēli!
• Novērošana – ir būtisks līdzeklis, lai vecāki saprastu vai bērns vispār ir gatavs uzsākt skolas gaitas. Ir ļoti daudz priekšnoteikumu, lai bērns veiksmīgi uzsāktu skolas gaitas. Pirmkārt, viņam ir jābūt apzinātai vēlmei (motivācijai) uzsākt jauno skolas dzīvi ("Es gribu uz skolu!"). Bērnam pašam ir jāapzinās jaunie noteikumi, pārmaiņas un iespējas, ko sniedz skola. Tikpat būtiski ir arī intelektuālā gatavība skolai. Viņam ir jāatsakās no pirmsskolnieka tēla un jāveido skolnieka tēls. Bērna pozitīva virzība uz skolu, kā uz savu personīgo mācību iestādi, ir ļoti svarīgs nosacījums veiksmīgām mācībām. Vecāki nedrīkst piespiest bērnu iet uz pirmo klasi, ja viņš tam tiešām nav vēl gatavs.