Tehnikas civilizācijai ir būtiski svarīgi veidi, ar kādiem tiek iegūta un izmantota enerģija, tāpēc XIX gadsimts tika dēvēts par "tvaika laikmetu", savukārt XX gs. - par "elektrības laikmetu". XX gs. otrajā pusē zinātnieki iemācījās izmantot atoma kodolā ieslēgto enerģiju, un līdz ar to XX gs. iemantoja "atonv laikmeta" nosaukumu. Atomfizikas rašanās bija viens no XX gs. nozīmīgākajiem sasniegumiem. 30. gadu beigās zinātnieki konstatēja pārsteidzošu parādību - ja urāns tiek bombardēts ar neitroniem, tā atomu kodoli sašķeļas uz pusēm, jaunā reakcija tika nosaukta par kodolu sabrukšanu. Pirmo soli atomenerģijas praktiskas izmantošanas virzienā spēra itāļu fiziķis Enriko Fermi. Tika teorētiski pierādīts, ka iespējama atombumba. 1939.gadā par atombumbu runāja un rakstīja visi. Situācija mainījās 1940. gadā, kad tika atklāts plutonijs, kas arī bija izmantojams ķēdes reakcijas īstenošanai. Līdz ar to atombumbas radīšanas draudi kļuva visai reāli. ASV visi pētījumi kodolfizikas jomā tūliņ tika padarīti par valsts noslēpumu. 1941. gadā sākās darbs pie "Manhetenas projekta", kura mērķis bija atomieroču radīšana. 1945. gada jūlijā Ņū-meksikas štata tuksnesī notika pirmais atomsprādziena izmēģinājums. Bet tā paša gada augu_stā virs Japānas pilsētām Hirosimas un Nagasaki tika uzspridzinātas divas atombumbas - viena ar urānu, otra ar plutoniju. Vienīgās kodolvalsts statusā ASV bija visai neilgi. 1949. gadā atomizmēģi-nājumus sāka Padomju Savienība. 1952. gadā savu pirmo atombumbu uzspridzināja Lielbritānija. Elektroenerģijas ražošana, izmantojot kodoldegvielu, strauji paplašinājās 70. gados, kad paaugstinājās naftas cena. 90. gadu sākumā atomelektrostacijas (AES) nodrošināja 15% pasaule saražotās elektroenerģijas. Dažās valstīs šis skaitlis bija daudz lielāks (piemēram, Francijā - vairāk nekā 70%). 30. gadu sākumā fiziķi bija pārliecināti, ka pastāv tikai divu veidu elementārdaļiņas - protoni un elektroni. Tomēr daba viņiem sagādāja pārsteigumu: 1932. gadā tika atklāts neitrons, bet pēc tam -pozitrons. Atklājuši neitronu un pozitronu, fiziķi vel aizvien cerēja, ka elementārdaļiņu skaits nav liels. Bet 1947. gadā kosmiskā starojuma pētījumos tika atklāta jauna daļiņa - mezons.
Informātika
Datora izgudrošana
XX gadsimtā bija neparasti daudz tādu atklājumu un izgudrojumu, ko nereti mēdz dēvēt par revolucionāriem. Viens no šādiem revolucionāriem notikumiem bija datora izgudrošana.
40. gados ASV un Lielbritānijā tika uzbūvētas pirmās lampu elektroniskās skaitļojamās mašīnas (ESM). Kara gados tās tika izmantotas šifru uzlaušanai un lādiņu trajektoriju izskaitļošanai.
Elektroniskās aparatūras masa un apjoms būtiski samazinājās pēc 1948. ga-dg., kad tika izgudrots tranzistors 1958. gadā tika izgudrota metāla uzsmidzināšanas metode, kas ļāva vēl vairāk samazināt datoru izmērus un kāpināt to jaudu. Visstraujāk datorizācija norisinājās ASV. Eiropā datori ieviesās lēnāk. Tur datorizācija pa īstam sākās tikai 60. gadu vidū, kad firma IBM nodrošināja gana jaudīgu un parocīgu, ar integrālshēmām apgādātu datoru ražošanu.…