1. Izlases metode
Pētāmie objekti parasti mēdz būt ļoti lieli, un līdz ar to šādu objektu novērošana ir saistīta ar lielām finansiālajām un darbaspēka izmaksām, vai dažu objektu pilnīga novērošana vispār ir neiespējama to milzīgā apjoma dēļ. Tāpēc ir izstrādāta speciāla metode, ar kuras palīdzību ir iespējams, novērojot tikai daļu no interesējošā objekta vienībām, ar noteiktu ticamības pakāpi spriest par visu objektu kopumā un to raksturojošām īpašībām. Šī metode ir izlases metode.
Izlases metode – pētīšanas metode, ar kuru, novērojot daļu no pētāmā objekta vienībām, iespējams iegūt reprezentatīvus pētāmo objektu raksturojošus rādītājus. Izlases metodes matemātiskais pamats ir varbūtību teorija. Veidojot izlases kopu tiek ievērots nejaušās jeb vienādo iespēju princips.
Izlases metodes uzdevums – pēc izpētītās kopas daļas dot kopas vienību raksturojumu, ievērojot visus statistiskās novērošanas principus, noteikumus un zinātniski organizētu darbu pie vienību atlases.1
Par izlasi jeb izlases kopu sauc to ģenerālās vai hipotētiskās kopas daļu, kuru praktiski novēro, lai spriestu par visas ģenerālās vai hipotētiskās kopas īpašībām.
Par ģenerālkopu sauc visu statistiskās izziņas objektu, to vienību kopu, par kuru vēlas iegūt statistisku informāciju. Ģenerālkopa var būt galīga, un eksistēt reāli. Tad principā to var novērot pilnīgi, bet bieži vien tas nav lietderīgi praktisku apsvērumu dēļ. Pilnīga novērošana pēc samērā plašas programmas nereti ir nepieņemami darbietilpīga un dārga. Galīgas, reāli eksistējošas ģenerālkopas piemērs - visi Latvijas iedzīvotāji. Par neierobežotu ģenerālkopu jeb hipotētisko kopu sauc tādu statistikas objektu, kurš, atšķirībā no galīgas ģenerālkopas, nav ierobežots. Hipotētisko kopu pēc vēlēšanās var neierobežoti paplašināt. Piemērs - elektriskās spuldzes, ko ražo rūpniecība. Hipotētiskās kopas veido visi speciāli organizēti eksperimenti, jo teorētiski tos var atkārtot neierobežoti daudz reižu.2
Izlases metodei ir sekojošas pozitīvas īpašības:
- Datu savākšanas relatīvi nelielās materiālās, darbaspēka un naudas izmaksas;
- Rezultātu ieguves operativitāte;
- Plašas lietošanas jomas;
- Augsta rezultātu ticamība.
…
