Filozofs Dekarts ir teicis: „Es domāju, tātad es esmu”.
Domāšana ir psihisks process, kurā intelekts (prāts) saista divas vai vairākas idejas.
Domāšana ir prāta process, ar kura palīdzību tiek modelēta pasaule.
Domāšana ir manipulācija ar informāciju, piemēram, veidojot uztveri, nodarbojoties ar problēmu risināšanu un iemesliem un pieņemot lēmumus.
Domāšana ir augstākā izziņas funkcija, un domāšanas procesa analīze ir izziņas psiholoģijas sastāvdaļa.
Domāšanas veidi.
Ikdienas darbā cilvēkam nākas risināt visdažādākos uzdevumus gan pēc to satura, gan pēc risināšanas paņēmiena.
Praktiskā domāšana. Lai uzzinātu, kādēļ automašīnas motors sācis strādāt nevienmērīgi, šoferis paceļ motora pārsegu, pārbauda, vai nav pārkarsis motors, vai kontakti kārtībā, ja vajadzīgs, notīra vadu galus, stingrāk pievelk skrūves, izņem sveces, notīra tās, papildina eļļu.
Šādu domāšanas veidu sauc par praktisko jeb darbīgo. Tam raksturīga dotā uzdevuma uzskatāmā, konkrētā forma. Tā atrisināšanas paņēmiens ir praktiskā darbība.
Konkrēti tēlainā domāšana. Ja cilvēks, risinot uzdevumu, operē ar uzskatāmiem, konkrētiem tēliem, to sauc par tēlaino domāšanu.
Domājot par to, pa kuru ceļu varētu drīzāk nokļūt vajadzīgajā vietā, cilvēks konkrēti iztēlojas visus iespējamos ceļus. Viņš izanalizē katru no tiem un, salīdzinot ceļus pēc to garuma un stāvokļa, kā arī pēc tā, cik ilgs laiks nepieciešams attāluma pārvarēšanai, domās atrisina uzdevumu. Šādu domāšanas veidu dēvē par konkrēti tēlaino.…