Jānis Klīdzējs "Cilvēka bērns" - analīze

Bērna emocionālā pasaule:
Boņs ir ļoti pretrunīga personība, kurā iekšējā pasaulē plosās īsts viesulis, jeb kā grāmatā rakstīts – liela govs. Jau pavisam mazam esot viņš ir pieķēries savam Bibukam un, vērojot grāmatā aprakstītos notikumus, var secināt, ka Boņs izjūt lielo mīlestību pret viņu. Tik mazs puika un jau iemīlējies kaimiņu māju lielajā meitā, nepārtraukti izjūt lielas sirdssāpes un sarūgtinājumu. Šo pārdzīvojumu dēļ, viņš saceļas pret visu apkārtējo pasauli, pret sev vistuvākajiem un arī ne tik tuviem cilvēkiem. Viņš vēl ir par mazu lai saprastu kā viņa emociju uzplūdā viņš ietekmē citus cilvēkus un ko citi domā par viņu, kā arī to, kas ir pareizi un kas nē, bet tajā pašā laikā ir tik pieaudzis, ka apzinās savu sāpju cēloni. Savas lielās sāpes viņš spēj paust tikai savam labākajam draugam sunim Žikam, kuram vienīgajam ir spējis atklāt to kas notiek dziļi, dziļi viņa sirdī. Reizē ar to, Boņuks vēlas tikt atzīts par jau lielu puiku un tas ir vērojams visu romāna gaitu. Viņam ļoti sāp, ka pārējie viņu sauc par mazu un pret viņu tā arī izturas. Dziļi iekšienē viņš pats sevi jūt kā jau pieaugušu cilvēku, kas ļoti bieži atklājas ne tikai viņa domās, bet arī darbos, tomēr viņš ir un paliek vēl joprojām tas pats mazais Boņs, tikai viņš to nespēj saskatīt.…