Japāņu reliģija šinto (dievu ceļš)

Šī reliģija neietilpst 19.gs.un marksistiskajās rel.klasifikācijās.
Šinto ir neparasti primitīva pretstatā augstu attīstītajai tehnol.kult. un estētikai. Varbūt, lai kompensētu primitīvismu, kopš 8.gs.Japānā ieviesies budisms un organiski saplūdis ar šinto.
Japāņu domāšanai ir sveša filozofiskā dimensija. Vizuāla un rituāla lietu uztvere (anekd.eiropas pētnieks prasa jap.priesterim: “kāda jūsu rel.doktrīna?” šis:”mēs dejojam”) 1 no Jap.att-bas skaidrojumiem: viņu uzcītīgā un bezgala precīzā darbošanās ar matēriju ir reliģiskas izcelsmes, viņi matēriju dievišķo, uztver kā Kami

Animistiska rel. Nav labā/ļaunā kategorijas.
Galvenais - Kami. Kami ir anima, gars. Tāds piemīt visam, visi priekšmeti ir dzīvi. Arī mitol.varoņi, reliģiju dibinātāji
Kami mīl tīrību (svētkos ēd baltu pārtiku, jo balts – tīrības simbols; mirušos neapbedī, bet izmet, jo mirušais ir ļoti netīrs p.s. Japānā arī tagad apbedīšanu kārto budistu priesteri) un arī godīgu, atklātu raksturu (samuraju trad-ja)
Tempļi – torii (vārti). 2 klinšu savienojums, klintīs dzīvo torii, klintis savieno salmu virve (skatīt mītus). Ļoti tīri (kami mīl un pieprasa tīrību; pie tempļa parasti avots, lai apmekl.var nomazgāties;) un pēc iespējas vairāk iekomponēti ainavā, neskartā dabā (tāpēc tempļi nav domāti cilvēku, bet garu lietošanai.). Parasti no koka, tāpēc, lai būtu vienmēr tīri un kārtīgi, tiek cītīgi atjaunoti. …