Pēc ICD-10 klasifikācijas anoreksija pieder pie ēšanas traucējumu grupas (F50-F51.9).
F50.0 – Anoreksija nervosa
Anoreksija ir traucējums, ko raksturo apzinātā ķermeņa masas samazināšana, ko izraisa un turpina uzturēt pats cilvēks. Traucējuma fundamentālie iemesli vēl nav skaidri, tomēr ir vairāki faktori, kas to nosaka:
• Bioloģiskie faktori
• Sociokulturālie faktori
• Psiholoģiskie faktori
• Personības faktori
Anoreksijas galvenās pazīmes:
• Ķermeņa svars ilgstoši saglabajās zem normas (mazāks vismaz par 15%), vai Kveteleta ķermeņa masas indekss ir 17,5 vai zemāks.
• Svara zudumu izsauc izvairīšanās no atsevišķiem „bīstamiem” produktiem, no vienas vai vairākām ēdienreizēm, vemšanas un caurējas apzināta izraisīšana, daiurētisko līdzekļu lietošana un pārmērīga fiziska slodze.
• Sava ķermeņa uztveres traucējumi, kas pieņem specifiskās patoloģijas formas. Uzmācīgās bailes no svara pieauguma, kas kļūst par centrālo un uzmācīgo ideju.
• Endokrīnās sistēmas traucējumi (hipotalāms-hipofīze-dzimumdziedzieri), kas sievietēm izpaužas amenorejā, un vīriešiem dzimumtieskmes zudumā un potences traucējumos.
F50.1 – Atipiska anoreksija
• Iztrūkst viens vai vairāki anoreksijas nervosa simptomi, bet klīniska aina ir diezgan līdzīga.
• Visi simptomi eksistē, bet vieglā formā.
Anoreksijas izplatība vīriešu vidū
Kāda ir dzimuma proporcija?
Kopumā ar anoreksiju slimo 1-2% pasaules sieviešu un 0,1-1,2% vīriešu.
Slimība visbiežāk sastopama sievietēm vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Saskaņā ar slimnīcu statistikas datiem Zviedrijā gadā saslimst 9 no 100 000 personām minētajā vecuma grupā. Zēnu vidū to novēro 10 reizes mazāk, t.i., 1 no 100 000 personām tai pašā vecuma grupā. Saslimstības biežums ir lielāks pilsētās. Pēc jaunāka dāņu pētījuma, kas balstās uz slimnīcu statistiku par pirmoreiz uzņemtiem pacientiem, 1970. gadā saslimšana ar anorexia nervosa bija 0,42/100000,bet 1988.gadā- 1,36/100000 (Kulbergs, 2001).
…
