Jaunie mediji un tradicionālie mediji. Jēdziens un īpatnības

Automatizācija. Šī jauno mediju īpašība tiesi izriet no to ieprieksējam divam raksturojošām īpašībām. Proti, jauno mediju kodejums skaitļos un mediju objekta modulara struktūra ļauj automatizēt daudzas operācijas so mediju radīšanas procesā, manipulēšanā un pieejamībā. Tadējadi cilveka līdzdalību radošaja procesā, vismaz daļēji, var tikt izslēgta.
Jauno mediju elementi tiek uzglabeti mediju datu bazē, kuru izmantojot pēc pieprasījuma var radit daudzveidigus objektus, kas var atšķirties pēc to izšķirtspējas, formas un struktūras.
Ir iespejams nodalīt informācijas un interfeisa līmeņus. Var radīt vairākus atšķirīgus interfeisus no vieniem un tiem pašiem datiem.
Datorprogramma var izmantot informaciju par lietotaju, lai automātiski pielāgotu mediju kompozīciju, gan arī lai redītu pasus elementus.
Īpašš specificēšanas gadījums ir zarojuma tipa interaktivitate, ko medz saukt arī par „uz izveli bāzētu interaktivitāti.” Šis termins ir attiecinams uz programmām, kurās visi iespējamie objekti, ko lietotajs var atrast, vaido sazarota koka struktūru.
Variablitāte. Šī jauno mediju īpašība tieši izriet no to skaitliskas kodēšanas un mediju modulārās struktūras principiem. Tātad, jauno mediju objekts navkaut kas stabils, nemainīgs un mūžīgs, bet gan kaut kas tads, kas var eksistēt dažādās potenciali nebeidzamas versijās.
Transkodēšana. Jauno mediju žargonā kaut ko transkodet, nozīme parvērst to cita formāta. Šis dziļākais un nozīmīgakais jauno mediju princips – transkodēšana- apraksta būtisko madiju datorizacijas konsekvenci. …