A.Pumpurs (1841-1902)
Biogrāfija
Andrejs Pumpurs dzimis 1841. gada 22. septembrī Lieljumpravas pagasta Ķeirānu meža mājā. Viņš ir viens no ievērojamākajiem latviešu dzejniekiem un spilgtākajiem tautiskā ro-mantisma pārstāvjiem. Beidzis Lielvārdes draudzes skolu (1856). No 1858. gada strādājis par mērnieka palīgu Vidzemē - Rembatē, Taurupē, Katriņā, Ogres muižā, Cirstos, Leimaņos, Pie-balgā, Jumurdā. Īpaši nozīmīgs ir Piebalgā pavadītais laiks (1867-1872). Vecpiebalgā bija ļoti rosīga kultūras dzīve, kur A. Pumpurs aktīvi darbojās kopā ar Ati Kronvaldu, Jāni Jurjānu, Andreju Stērsti, brāļiem Kaudzītēm. Šeit tapis vairums A. Pumpura dzejoļu, lielākoties publicētu laikrakstā "Baltijas Vēstnesis". Viesojoties Lielvārdē pie vecākiem, A. Pumpurs sadraudzējās ar skolotāja palīgu Miķeli Krogzemi - Ausekli. Abiem bija kopīga interese par dzeju, folkloru un vēsturi.
1901. gadā, pēc atgriešanās no Ķīnas, dzejnieks saslima un 1902. gada 6. jūlijā Rīgā nomira, apbedīts Lielajos kapos. Viņa kapa vietā 1929. gadā uzstādīts K. Zāles veidots piemi-neklis. [19]
Nozīmīgākie darbi
1890. gadā iznāca dzejoļu krājums "Tēvijā un svešumā". [19]
1888. gadā, dzīvodams Tērbatā, Andrejs Pumpurs pabeidza un III latviešu vispārīgajiem dziesmu svētkiem veltīja savu eposu "Lāčplēsis". [20]
Daiļdarba citāts
” Un ar reizi nāks tas brīdis, Kad viņš savu naidnieku, Vienu pašu zemē grūdīs, Noslīcinās atvarā, – Tad zels tautai jauni laiki, Tad būs... ” [21]
…