Ievas skats ir sapņu plīvura klāts. Viņa ir stipri iemīlējusies Jānī un nebeidz cerēt, ka viss vēl var mainīties un viņa būs laimīga kopā ar Jāni. Ievai romānā ir būtiska nozīme Jāņa dzīvē, kad viņš meiteni pirmo reizi satiek pieaugušu Radu mājās, kur viņa strādā par kalponi. Ievas godīgā sirds nespēj Jāni atbrīvot no aklās mīlestības pret Aijas, kaut arī abi iecerējuši apprecēties: “Viņai nebija neviena cilvēka, pie kura krūtīm būtu varējusi galvu piespiest. Viņa tagad jutās kā bērns, kas pirmo reizi izskrējis pavasara saulītē un redz sev apkārt spilgtus pieneņu ziedus. Acis viņai stāvēja vienmēr valgas, jo bieži sirds aiz prieka pāri kūsāja.”
Romāna beigās Ieva izvēlās aiziet no dzīves, jo viņa visu dzīvi cerēja uz Jāni, ka viņš beidzot atgriezīsies pie viņas un viņiem būs laimīga nākotne, bet, palikusi viena ar savām jūtām un cerībām, Ievai rodas atklāsme, ka Jānis nekad nemīlēs viņu ar tik kvālu mīlestību, kā Ieva šo puisi. Ievai romānā raksturīgas naivas cerības un neizpratne par realitāti. Jaunajai meitenei ir grūti pieņemt un samierināties ar situāciju tādu, kāda tā ir. Diemžēl Jānis Ievas pazemīgo uzticēšanos un rūpes nepieņem un noniecina, liekot Ieva justies pieviltai un nenovērtētai. Viņa vairs neredz savai dzīvei jēgu, tāpēc izlemj, ka vēlās aiziet no dzīves, izdarot pašnāvību - noslīkstot.
…