Jūgendstils ir 19. gadsimta nogales un 20. gadsimta sākuma mākslas stils. Kā jebkurš vēsturisks stils, tas aptvēra visus vizuālo mākslu veidus- glezniecību, grafiku, lietišķo mākslu, arhitektūru. Jūgendstila formu valoda redzama tā laika grāmatu noformējumā (skat. pielikumā 1; 2 attēlu), gleznās, plakātos, etiķetēs, reklāmu uzrakstos, visdažādākajos traukos (skat. Pielikumā 3; 4 attēlu), galda piederumos un citos sadzīves priekšmetos, audumu un tapešu rakstos, apģērbos un apavos, būvniecības keramikā (skat. 5. attēlu), gaismas ķermeņos, mēbelēs (skat. 6. attēlu), durvju un logu apkalumos, telpu noformējumu detaļās un būvmākslā kopumā.
Parasti jūgendstila uztvere saistās ar tā savdabīgo, ļoti izteiksmīgo ornamentālo formu valodu- vijīgi saspriegtu, izlocītu līniju mudžekļiem, stilizētu augu ornamentiem, pāviem, maskām, teiksmainu būtņu figūrām. Dominē asimetrija un vertikāli stieptas proporcijas. Kompozīcija var būt gan plastiski plūstoša, gan ģeometriski stingra ar precīziem lokiem, kvadrātiem, apļiem un taisnām līnijām.
Jūgendstils radās kā iepriekšējā stila- eklektisma- noliegums. Eklektisms uzplauka ap 19. gadsimta vidu un savā izteiksmes valodā balstijās uz plašu visu iepriekšējo vēsturisko stilu formu klāstu. Tās izvēlējās atkarībā no ēkas funkcijas, vides konteksta vai citiem apsvērumiem. Celtnes izcēlās ar ļoti bagātu, piesātinātu un vienmērīgi ritmizētu arhitektonisko dekoru. Tāpēc jūgendstila ornamentos nebija nekā no vēsturē pazīstamajām formām, taču tieši no eklektisma tas mantoja vispārēju dekoratīvismu, kas ir tik raksturīgs jūgendstila agrajam attīstības posmam. Orģinalitāti jūgendstils meklēja gan eksotisku zemju motīvu, gan pašmāju augu vai dzīvnieku valsts, gan arī vietējo etnogrāfisko tēmu stilizācijā.
Jāuzsver, ka jūgendstila būtība tomēr nav izgreznojumos. Eklektisma aplikatīvo metodi, kur arhitektoniskajam dekoram būvmākslā bija semantiska nozīme, jūgendstils nomainīja ar pilnīgi citādu daiļrades paņēmienu- praktiski lietišķo padarīt skaistu un izteiksmīgu pašu par sevi: Ornamenti var pat nemaz nebūt. Jūgendstila meistars, amerikāņu arhitekts Luiss Sallivens formulēja slaveno lozungu “Forma seko funkcijai”, bet austrietis Adolfs Loss gāja vēl tālāk, pasludinādams, ka ornaments ir noziegums. …
