Jūgendstils bieži vien tiek uzskatīts par pirmo patiesi "moderno" stilu, kaut arī to spēcīgi ir ietekmējuši dažādi vēsturiskie priekšteči. Raksturīgākā stila pazīme ir specifiski izlocīts ornaments un formas, kas aizgūtas no dabas. Jūgendstila pamatā ir dabas ornamenti un dabiskais līniju daiļums. Mākslinieki bieži pievērsās gliemežvāka, matu cirtu, viļņu, liesmu un mākoņu motīviem, iekļāva savos darbos kukaiņu, koku zaru un jo sevišķi ziedu formas. Viņu radošie meklējumi lika rasties daudzveidīgām un izsmalcinātām formu variācijām no lokanām un plūstošām līdz majestātiski monumentālām. Jūgendstilu raksturo bagātīgi pielietotas no augu valsts aizgūtas plūstošas, iztieptas formas. Izplatītākie motīvi ir sieviešu figūras ar plīvojošiem matiem un apģērbu, liektas līnijas, stilizētu ziedu, putnu un kukaiņu motīvi. No materiāliem tika izmantoti eksotisko cieto koku šķirņu materiāli, varavīksnes stikls, sudrabs un pusdārgakmeņi.
Jūgendstils savu uzplaukumu sasniedza 1900. gadā. Jūgendstils jeb Art Nouveau savu nosaukumu ir guvis no 1895. gadā Parīzē atvērtās galerijas "Maisson de l'Art Nouveau". Pasaulē jūgendstils bija pazīstams ar dažādiem nosaukumiem: Jugendstil Vācijā un Austrijā, līdzīgi arī Latvijā, Stile Liberty Itālijā, Modernismo Spānijā, Tiffany Style ASV, Modern Krievijā. …
