Jūras ūdens

Mazāko sauszemes norobežotos ūdens klaidus sauc par jūram. Jūrā dzīvība parādījās pirms 3 milj. gadiem. Zemi mēdz saukt par zilo planētu, jo 2/3 (70,8 %) tās virsmas klāj ūdens.
Jūras ūdens ir jūru un okeānu ūdens. Pa­saules okeānu kopējais ūdens tilpums ir 1370 mlj km3. Jūras ūdenī izšķīduši minerālsāļi, gāzes, nedaudz organisko vielu (līdz 5 mg/1), kā arī organanisko vielu un minerālvielu suspensiju. Jūras ūdens ir pastā­vīgs galveno sāļu sastāvs (99,9% visu izšķīdušo vielu) un koncentrācija. Jūras ūdens satur dažādus sāļus- visvairāk kālija hlorīdu. Jūras ūdens satur arī ap 2700 mg/l sulfātu, upju un ezeru ūdeņos sulfātu koncentrācija var svārstīties robežās no 0 līdz - 630 mg/l, gruntsūdeņos līdz 230 mg/l. Vidēji litrā jūras ūdens ir aptuveni 30 gramu sāls. Visu okeānu un jūru kopējais ūdens tilpums ir apmēram 1375 x 106 km3 . Tajā izšķīdušas apmēram 36 x 106 t cietu vielu. Katrā kubikkilometrā jūru un okeānu ūdens ir 2000 kg cinka un vara, 800 kg alvas, 280 kg sudraba un 11 kg zelta.…