Pirmie kara kuģu būvniecības aizsākumi
Pastāv teorētisks, bet būtisks jautājums: kad peldlīdzeklis no transporta kļuva par specializētu kaujas kuģi, kas var veikt patstāvīgas kaujas operācijas uz ūdens – patrulēšanu, ienaidnieka peldlīdzekļu pārtveršanu un iznīcināšanu?
Par pirmajiem militārajiem peldlīdzekļiem nav saglabājušās rakstītu avotu liecības, bet ir pietiekami liels artefaktu krājums – piktogrāfiskais, arheoloģisko atradumu un etnogrāfiskais (dažādu arhaisko tautu kuģu būvniecības paraugi).
Pēc piktogrāfiskā materiāla mēs varam spriest par šo peldlīdzekļu arhitektoniskajām formām, arheoloģiskais materiāls mums dod ieskatu celtniecības un konstrukciju evolūcijā, bet etnogrāfiskais – par šo metožu ilgtspējību laikā un telpā. No artefaktu izpētes redzams, ka pirmie speciālie kara peldlīdzekļi ir pirogas, kuras iesākumā darinātas no viena koka stumbra, to izdobjot, bet vēlāk šim pamatstumbram, lai palielinātu ietilpību, tika piešūti papildus dēļi.
Šādas pirogas uz priekšu dzina lāpstveida irkļi, kuri tad arī bija pirmais „dzinējmehānisms”.
Šāds irklis atrasts arī Latvijā, Sārnates purva arheoloģiskajos izrakumos (datēts ar 3400.– 2300. g. p. m. ē.).
Pirmā atrastā kara piroga ir Hjortšpringas kuģis, kas tiek datēts ar 900.–300. g. p. m. ē. Kuģi atrada Dānijā 1921.–22. gada izrakumos. Piroga ir 21 m gara (ārējais garums no gala līdz galam). Izmantojamais garums ir 13 m, platums platākajā vietā – 2 m. Pirogā varēja izvietoties 22–23 vīri. Kuģim bija uz augšu uzliekti ragavu slieču formas gali, pie tam priekšgals neatšķīrās no pakaļgala – tas deva iespēju pirogai, nepagriežoties par 180 grādiem, mainīt kursu. Tātad kuģis bija manevrētspējīgs, taču zemais borts neļāva šāda tipa peldlīdzekļiem veikt ilgus pārbraucienus atklātā jūrā.
Domājams, Hjortšpringas kuģis ir nogremdēts kūdras purvā kā kara upuris. Ka tas bijis kara kuģis, liecina tas, ka kopā ar to atrasti 33 vairogu umboli, 10 zobeni, 138 šķēpu uzgaļi, un bruņu kreklu fragmenti. Arī klinšu zīmējumos, kas atrasti vairākās Skandināvijas vietās, redzams, ka pirogas tipa laivas ir izmantotas karā, jo tajās redzami ar zobeniem un šķēpiem bruņoti vīri. Interesanti, ka šie peldlīdzekļi ir vizuāli līdzīgi senās Mīnoja kultūras kara kuģiem, kurus tradicionāli datē ar 2000.–1200. g. p. m. ē.
Analogi kuģi ar un bez burām redzami uz apbedījumu kameras sienām Pesano (Itālijā, datēts ar 1000.–500. g. p. m. ē., etrusku kultūra).
…
