J.V.Gētes romāns "Jaunā Vertera ciešanas”

Gēte ir lielākais vācu dzejnieks, domātājs, ievērojams zinātnieks, kas visur meklē jaunus ceļus. Viņš cīnās par vācu tautas nacionālo vienību, kultūras patstāvību, domas un gara brīvību, cildina cēlos humānisma ideālus. Gēte vairākkārt uzsvēris, ka viņš savos darbos tiecies pēc īstenības atklāsmes. Pēc viņa ieskatiem, tikai dzīves bagātā daudzveidība var stimulēt rakstnieka izaugsmi, un domas plašums nav iegūstams, norobežojoties šaurā lokā.
Gēte vairākkārt uzsvēris, ka viņš savos darbos tiecies pēc īstenības atklāsmes. Pēc viņa ieskatiem, tikai dzīves bagātā daudzveidība var stimulēt rakstnieka izaugsmi, un domas plašums nav iegūstams, norobežojoties šaurā lokā.
Romāns ,, Jaunā Vertera ciešanas” radies dziļu personisku pārdzīvojumu (mīlestība pret Šarloti Bufu, kā arī vēlāk pret Maksimilānu Brentano), kā arī tā laika jauno inteliģentu videi raksturīgā noskaņojuma ietekmē. Par šī romāna tapšanu Gēte raksta, ka sūtniecības sekretāra Jeruzalema nāve, kuras cēlonis bija viņa nelaimīgā mīlestība pret drauga sievu, viņu esot kā no miega uzpurinājusi un, tā kā viņš nevērtēja tikai no vērotāja pozīcijām to, kas bija noticis ar sūtniecības sekretāru un viņu pašu, bet arī satrauca līdzīgie apstākļi, kādos Gēte pats tanī laikā bija, tad šajā darbā autors ielicis dvēseles kvēli, kas nepazīst atšķirības starp poētisko un īsteno…