Pēdējos gados par uzmanības deficīta sindromu tiek runāts daudz, tomēr izpratne no vecāku, skolotāju un sabiedrības puses ir visai dažāda.
UDHS galvenās izpausmes ir neuzmanīgums, impulsivitāte un bieži arī hiperaktivitāte, kas rada grūtības ikdienas funkcionēšanā, tostarp attiecībās ar ģimenes locekļiem un vienaudžiem, mācībās, uzvedībā skolā un ārpus tās.
Uzvedības terapija ir veids, kā ietekmēt bērnu uzvedību, mainot vai pielāgojot vidi. Tā ietver fiziskās un sociālās vides pielāgojumus, motivācijas sistēmas un citas metodes. Piemēram, ja bērns nespēj ilgstoši koncentrēties uzdevuma veikšanai, uzdevumu var sadalīt mazākos, skaidri izpildāmos soļos, kas bērnam ir pa spēkam. Ja bērns aizmirst, kā rīkoties kādās īpašās situācijās – izmanto atgādnes. Īpašu uzmanību velta pozitīvas uzvedības motivācijas attīstīšanai. Veiksmes pieredze un atzinība par paveikto pastiprina motivāciju un ļauj paveikt arvien grūtākus uzdevumus.
Uzvedības terapija neārstē UDHS pamatā esošos traucējumus, nenovērš tos, bet palīdz apgūt prasmes būt veiksmīgam, nesakoties uz tiem. Tās ilgtermiņa iespaids saistīts ar pozitīvu prasmju apgūšanu, kas ļauj veiksmīgi iekļauties sabiedrībā un izglītoties. Mazam bērnam atbalsta sistēmu veido vecāki un citi pieaugušie. Ar laiku bērns saprot savus ierobežojumus un iemācās, kā var palīdzēt sev pats.